Levits Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" jautāts, vai viņš redz sevi šajā procesā, atbildēja: "Jā, nu, ņemot vērā, ka man ir gan politiskā pieredze – un nav daudzi, kas ir bijuši Valsts prezidenti, kuriem ir vienlaicīgi zināma autoritāte arī kā starptautiskiem juristiem, un manī kaut kādā veidā apvienojas šīs divas līnijas –, tādēļ, jā, man par to ir jautāts, bet es patlaban neko konkrētāk neteikšu."
Viņš sacīja, ka plašāk par to neko neteiks, jo ir pāragri, "neesmu izšķīries un izdomājis, patlaban nevarēšu plašāk par to teikt, bet drīz jau redzēsim, tur ir interesantas iespējas".
Levits gan atklāja, ka turpinās darboties arī starptautiskajā līmenī un juridiskajā laukā, jau uzreiz pēc Valsts prezidenta pilnvaru beigām viņš ir ielūgts teikt runu par starptautiskās drošības un tiesību jautājumiem Pasaules Juristu asociācijas kongresā Ņujorkā, un ir arī citi plānotie pasākumi, "kalendārs pildās".
Levits arī uzsvēra, ka vienmēr ir kalpojis Latvijai un turpinās kalpot Latvijai, "nav jābūt prezidentam, lai to darītu".
Levits iepriekš pauda pārliecību, ka ir bez liekas vilcināšanās jāizveido starptautisks tribunāls Krievijas agresijas nozieguma Ukrainā iztiesāšanai, kas būtu kompetents izmeklēt un iztiesāt Krievijas valsts agresijas noziegumu Ukrainā, un tas ir nepieciešams tāpēc, ka Ukraina un visa pasaule ir pelnījusi taisnīguma atjaunošanu, taču panākt starptautiska tribunāla izveidi, lai tiesātu Krievijas karā Ukrainā pastrādāto noziegumu veicējus, nav vienkārši.
KONTEKSTS:
Lai gan Levita pārvēlēšanu uz 2. termiņu atbalstīja divas koalīcijas partijas – Nacionālā apvienība un "Jaunā Vienotība", tām nepietiktu balsis prezidenta ievēlēšanai, un maija sākumā Levits paziņoja, ka nekandidēs uz otro termiņu.
31. maijā Saeima trešajā vēlēšanu kārtā ar 52 balsīm par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuru amatam virzīja koalīcijas partija "Jaunā Vienotība". Viņš ievēlēts ar "Jaunās Vienotības" un divu opozīcijas partiju – Zaļo un Zemnieku savienības un "Progresīvo" – balsīm.
Pēc prezidenta vēlēšanām premjers paziņoja, ka saredz iespēju sarunai ar esošajiem partneriem – "Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību – par koalīcijas paplašināšanu, ietverot arī Zaļo un Zemnieku savienību un "Progresīvos".
