Tikmēr veselības ekonomikas eksperti norāda – pirmām kārtām būtu svarīgi, lai arī veselības jomā darbotos visvienkāršākie ekonomikas pamatprincipi un valsts par pakalpojumiem samaksātu tik, cik tie patiesībā maksā, nevis pēc sen novecojušiem un realitātei neatbilstīgiem tarifiem. Pretējā gadījumā veselības aprūpes iestādes, kuras cilvēkus ārstē par valsts naudu, tiks grūstas arvien dziļākā finansiālā bedrē.
Slimnīcu finansiālās problēmas, kuras valdība steidz risināt ar atsevišķiem naudas piešķīrumiem, nav izveidojušās pēkšņi – par pagājušajā gadā sniegtajiem pakalpojumiem valsts ir parādā ārstniecības iestādēm kopumā ap 88 miljoniem eiro, tā šorīt intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgeņijs Kalējs:
"No 41 miljona tikai 15 miljoni ir paredzēti slimnīcām, kas galīgi nerisina pašreizējā brīža jautājumu, tad šie 15 miljoni ir tikai līdz gada beigām, un tie arī, protams, ir salīdzinoši nelieli finanšu līdzekļi," teica Kalējs.
Milzīgie valsts parādi ārstniecības iestādēm izveidojušies, jo valsts noteiktie pakalpojumu tarifi jau sen neatbilst reālajām izmaksām. Tajos nav ņemts vērā ne energoresursu, nedz ēdināšanas, nedz arī pārējo pozīciju sadārdzinājums.
Vienkāršoti izsakoties, valsts vēlas nopirkt zirgu, bet maksā kā par suni – tā salīdzina Daugavpils Reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs.
Viņa vadītā iestāde šī iemesla dēļ hroniski ir parādā gan par elektrību, gan citiem pakalpojumiem, kas jāpērk ārpus iestādes, un tādēļ tuvojas bankrota robežai. No papildfinansējuma tā vēlētos saņemt vismaz piecus miljonus eiro.
"Jebkurš papildu piešķīrums dod mums papildu laiku un iespējas pavilkt vēl ilgāk, sakoncentrēties, kaut kā pārprofilēties, cerēt uz pamata lēmuma pieņemšanu, ka mums galvenā problēma ir saistīta tieši ar cenu sadārdzinājumu, ar inflāciju, ar energoresursu cenu kāpumu, bet pēc būtības to mums neviens negrasās kompensēt," stāsta Semjonovs.
Jaunās valdības veidošanas kontekstā izskanējis, ka atbildību par veselības nozari varētu uzņemties partija "Progresīvie". Lai šo jomu sakārtotu, nepieciešama vērienīga reforma, kas augļus nestu tikai pēc vairākiem gadiem; tā Latvijas Radio izteicās šīs partijas pārstāvis Edmunds Cepurītis:
"Mēs esam gatavi iestāties par to, lai mēs pārietu uz rezultātos un vērtībās balstītu veselības aprūpi. Tā ir – es pilnīgi apzinos – tā ir sarežģīta reforma, tas prasa daudz izpratnes maiņas, bet mēs skatāmies – tepat Igaunijā daudz kas no tā notiek. Kas principā mainītos: tiktu ievākti daudz vairāk dati, kādi ir ārstēšanas rezultāti, un visiem iesaistītajiem ar laiku – un tas prasīs daudz laika – tiktu nodots, ka samaksa būs par labu ārstēšanas rezultātu."
Veselības aprūpes jomā reformas notiek teju vai nemitīgi, tāpēc uz jautājumu, vai nozarei pašlaik nepieciešama vēl viena, atbild veselības ekonomikas eksperte Daiga Behmane:
"Es vairāk tos sauktu par sistēmiskiem risinājumiem, jo jāsaka, ka gadiem, gadiem nav ieviesti attiecīgi sistēmas pārvaldības risinājumi, kādi būtu nepieciešami, ekonomikas instrumenti, kādus mēs varam izmantot. Piemēram, ja mēs skatāmies uz tarifu veidošanu, tad, protams, jebkurā ekonomikas formācijā tarifiem ir jāsedz pašizmaksa.
Ja mēs gadiem esam pieļāvuši, ka tarifi atsevišķās jomās ir zem pašizmaksas, tas reāli noved pie attiecīgās sistēmas bankrota, par ko mēs arī šodien runājam."
Arī Daugavpils slimnīcas vadītājs akcentē to pašu, proti, ja tarifi nemainīsies, nākamgad slimnīcu cīņa par finansējumu sāksies no jauna un arvien tuvinās izputēšanai, kā arī neatgriezeniskiem zaudējumiem, proti, ja nepietiekamā finansējuma dēļ nāksies atteikties no kādu pakalpojumu sniegšanas un atlaist speciālistus, vēlāk zaudēto atjaunot varētu būt ļoti grūti vai pat neiespējami.
Semjonovs arī pauda, ka slimnīcu vadītāji lielas cerības saista ar partijas "Progresīvie" veselības ministra amata kandidātu Edgaru Labsvīru, jo viņš ir pieredzējis veselības aprūpes finansēšanas jautājumos; strādājis gan valsts, gan privātajā sektorā.
