"Lai valdība pati un partijas izrunājas, vai tās var vai nevar turpināt strādāt. (..) Līdz augusta beigām, otrajai pusei netaisos nekādā veidā iesaistīties," sacīja Rinkēvičs.
Līdzīgu termiņu, lai tiktu skaidrībā par koalīcijas nākotni, nosaucis arī valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Proti, Kariņš solīja skaidrību augusta vidū, kad jāsāk strādāt pie 2024. gada valsts budžeta projekta.
Rinkēvičs uzsvēra, ka valdība patlaban strādā un nav "politiski kritusi nekādā veidā". Viņa ieskatā tas, ka starp politiskajām partijām notiek diskusijas par darāmajiem darbiem, ir pareizi.
Taču tas, ar ko beigsies sarunas, esot jāizlemj sarunās iesaistītajiem, uzskata Rinkēvičs. Tāpat Rinkēvičs norādīja – ja veidosies situācija, kad partijām būs nepieciešama prezidenta konsultācija, tad viņš ir gatavs aktīvi iesaistīties. Viņš sagaida, ka Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") otrā valdība turpinās darboties tādā pašā režīmā kā līdz šim – "neatliekot jautājumus".
Vaicāts par nākamo ārlietu ministru, kas ieņems šo posteni valdībā pēc Rinkēviča oficiālas kļūšanas par prezidentu 8. jūlijā, viņš aizvien nenosauca konkrētu personu, taču pauda pārliecību, ka "uz kādu laiku" premjers nozīmēs ārlietu ministra pienākumu izpildītāju.
Rinkēviča ieskatā labi kandidāti ārlietu ministra amatam ir gan šobrīd pie varas esošajos politiskajos spēkos, gan opozīcijas partijās. Arī šajā jautājumā Rinkēvičs skaidrību sagaida līdz augusta vidum.
KONTEKSTS:
Pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem", kam Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" iebilst.
Kariņš jau iepriekš izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija "kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests" un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.
