Izglītības metodika
Valsts šādu izglītības materiālu izstrādē esot ļoti pasīva un informācijas vakuumu cenšoties aizpildīt nevalstiskās organizācijas, taču tiesībsargu satrauc tas, ka organizāciju materiāli nav adaptēti Latvijas tiesību sistēmai.
Tiesībsarga birojs vērtēja lietu saistībā ar bērnu aizsardzību no kaitējošas seksuālas uzvedības, kas esot ļoti būtiska un aktuāla problēma.
"Tiesībsargs, regulāri apmeklējot iestādes – bērnunamus vai internātskolas, vai citas iestādes, kurā bez vecāku uzraudzības ilgstoši uzturas bērni –, novēroja, ka bērni paši vai savstarpēji veic kaitējošu seksuālu uzvedību, kas nereti, laikam ejot, attīstās līdz reāliem noziedzīgiem nodarījumiem, ko jaunieši pastrādā pret citiem bērniem. Aprūpes un izglītības iestāžu darbiniekiem trūkst zināšanu, kā laikus atpazīt un atbilstoši reaģēt uz šādu bērna uzvedību. Šī ir ļoti aktuāla problēma un labi zināma nozares ministrijām un atbildīgajām iestādēm," sacīja Freiberga.
Pašlaik valsts iestāžu darbinieki, aprūpētāji un izglītības speciālisti tiek apmācīti pēc ārvalstīs izstrādātas metodes, ko piedāvā nevalstiska organizācija. Tiesībsarga biroja pārstāve norādīja, ka šī metode nav adaptēta Latvijas tiesiskajai sistēmai. "Tajā ietvertie piemēri un pati metode kā tāda neatbilst Latvijas bērnu tiesību aizsardzības aktiem.
Galvenokārt tās izvirzītie vērtēšanas kritēriji ir apšaubāmi,
un diez vai uzlabosies spēja laicīgi atpazīt kaitējošu seksuālu uzvedību un atbilstoši reaģēt, un preventīvi novērst šos iespējamos noziedzīgos nodarījumus," sacīja Freiberga.
Šī pārbaudes lieta izgaismo nepieciešamību pēc iespējas ātrāk aktivizēt valsts pienākumu nodrošināt bērnu seksuālo izglītošanu, bet tādā veidā, lai tā notiktu saskaņā ar tiesību aktiem un nepasliktina šo situāciju, norādīja biroja pārstāve.
Tiesībsarga birojs arī izstrādājis rekomendācijas atbildīgajām nozaru ministrijām, arī Bērnu aizsardzības centram. Birojs rekomendē Latvijas valstij izstrādāt pamatnostādnes aizsardzībai no bērniem kaitējošas informācijas, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" pastāstīja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Bet Bērnu aizsardzības centram birojs iesaka uzlabot spējas izvērtēt materiālu atbilstību bērnu tiesību aizsardzības aktiem.
Bērna vārda brīvības robežas
Tāpat Tiesībsarga birojs vērtēja grāmatas par bērnu seksuālo izglītošanu, par ko bija saņēmis vairākas sūdzības. Vērtēšanā birojs fokusējās uz bērna vārda brīvību.
Grāvere skaidroja, ka līdzīgi kā citiem sabiedrības locekļiem arī bērniem ir tiesības uz vārda brīvību – gan paust savu viedokli, gan saņemt informāciju. "Bet bērni ir personības attīstības stadijā, un bērniem kāds noteikts saturs var būt kaitīgs viņu attīstībai," viņa sacīja.
Tiesībsarga birojs norāda, ka saskaņā ar Bērnu tiesības aizsardzības likumu, tādi materiāli nedrīkst propagandēt cietsirdīgu uzvedību, vardarbību un pornogrāfiju. Taču kopumā nekādiem citiem, ārpus likuma noteiktiem ierobežojumiem nav jābūt, jo šāda literatūra ir vērtējama kā daiļliteratūra, un to aizsargā Satversmē nostiprinātā vārda brīvība.
Birojs vērtēja, cik plaši var būt bērnu vārda brīvības ierobežojumi. "Viennozīmīgi bērniem ir tiesības saņemt informāciju par seksuālo audzināšanu, jo tas skar gan tiesības uz veselību, gan vārda brīvību. Par to jau nav šaubu. Valstij ir jāiejaucas tiktāl, lai būtu iespēja izvērtēt šo saturu, vai tas ir atbilstošs bērna vecumam un attīstībai un vai šis saturs nekaitē bērnam," norādīja Grāvere.
Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka bērniem nedrīkst būt pieejama erotika un pornogrāfija. Taču pilnīgi skaidrs regulējums ir tikai attiecībā uz pornogrāfiju, bet nevienā normatīvajā aktā nav izskaidrots, kas ir erotiska satura materiāli. Līdz ar to regulējuma trūkuma dēļ nav iespējas izvērtēt viedokļus šajā jautājumā.
Pediatru asociācijas prezidente: Informācijai būtu jābūt valstiski apstiprinātai
Latvijas Pediatru asociācijas prezidente un Rīgas Stradiņa universitātes Rezidentūras studiju fakultātes dekāne Ilze Grope savukārt norādīja, ka izglītība un veselība ir cieši saistīti jēdzieni, jo veselība nav tikai slimību neesamība, bet tā ir arī fiziska, sociāla un psihoemocionāla labklājība, un lai tā būtu, ir jābūt arī izglītībai.
"Jautājums, ko kurā vecumā mācīt un kur novilkt svītru, kad to drīkst un nedrīkst – ir ļoti sarežģīts, un ne tikai tāpēc, ka katrs bērns attīstās pilnīgi individuāli, bet tāpat bērni arī ļoti dažādi interpretē šo informāciju, un ar šo interpretāciju saistās tālākā bērna rīcība. Es domāju, ka tiesībsargs ļoti pareizi ir norādījis, ka par to atbild ģimene, – katrā ģimenē var būt ir cita ticība, ģimenes tradīcijas, nacionālās tradīcijas, tātad ļoti daudzi aspekti, kas būtu jāņem vērā.
Ja mēs runājam par izglītību, tad no ārstu viedokļa, šai informācijai būtu jābūt valstiski apstiprinātai," sacīja Ilze Grope.
Tiesībsargs: "Papardes zieda" grāmata var kaitēt
Tiesībsargs arī pārbaudīja "Papardes zieda" tulkoto un izdoto grāmatu "Karogu sistēma", konstatējot, ka tajā ir informācija, kas atbalsta kaitējošu un sociāli nepieņemamu uzvedību, par ko Latvijā draud kriminālatbildība.
Grāmatā balstītā sistēma ir tapusi Beļģijā, un to izmanto vairākās valstīs. Tiesībsargs iebilst, ka vairāki grāmatā iekļautie padomi, kas mērķēti primāri uz pedagogiem, bērnunamu darbiniekiem, darbiniekiem internātskolās un nometnēs, ir pretrunā Latvijas likumiem.
Lūgta minēt piemērus, Tiesībsarga biroja Bērnu nodaļas vadītāja minēja vairākus. Latvijā pornogrāfiski materiāli bērniem ir aizliegti. Grāmatā ir piemērs, kur bērnunamā bērns pie sienas ir pielicis šāda rakstura plakātus.
"Kā būtu jārīkojas profesionālim? Padoms grāmatā – jāsaka, lai viņš no sienām noņem šos plakātus, lai uz tiem nav jāskatās citiem cilvēkiem, kuri negrib to redzēt. Un lai viņš skatās to pornogrāfiju tad, kad citi neredz," minēja Grāvere.
Tāpat grāmatā ir padomi, kas neatbilstot vispārpieņemtām normām, piemēram, par bērnu atkailināšanos, par ko vēlākā vecumā draud administratīvais sods. Un vēl par atkailināšanos datora kameras priekšā.
"Internets un tiešsaiste ir ļoti nedroša vide. Tu uzskati, ka tas ir tavs draugs, bet varbūt otrā pusē tas neuzskata, ka ir tavs draugs. Un beigās tas attēls tiks nopludināts. Tas ir ārvalstu materiāls, kas nav pielāgots Latvijas situācijai," norādīja Grāvere.
Grāmata adresēta speciālistiem ārpus ģimenes aprūpes sistēmā, internātskolās, dienestu viesnīcās, nometnēs un skolās. Tās atklāšana notika Labklājības ministrijas telpās.
"Tā bija, varētu teikt, diskusija, kurā profesionāļi par šo tematu runāja. Es saprotu, ka te var dažādi interpretēt. Viedokļi vienmēr var būt ļoti dažādi," noradīja ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.
Tiesībsarga atzinumam biedrībā "Papardes zieds" nepiekrīt.
"Tā ir realitāte. Kaut vai pornogrāfija. Kā "Dardedzes" pētījumā ir atzīts - vecāki atzīst, ka viņu bērni pornogrāfiju skatās jau pirmsskolas vecumā. Tā ir reālā dzīve.
Ja mēs skatāmies uz šo materiālu tikai no tiesību aktiem, tad mēs pazaudējam sasaisti ar reālo dzīvi. Vai tiešām Latvijas likumi ir tik unikāli, ka mēs ļoti atšķiramies no Eiropas?" sacīja biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle.
Izglītības ministrija gan aicinās skolas izlasīt tiesībsarga secināto.
"Tas ir jautājums - vai mēs varam saturu, kas neatbilst Latvijas likumiem un normām, dot skolotājiem. Svarīgi, lai izglītības iestāde apzinās, kuras lietas konkrēti neatbilst likuma normām un ņem to vērā. Tagad ir oficiāls tiesībsarga atzinums, kas ir publiski pieejams. Un arī mēs izsūtīsim visām izglītības iestādēm šo tiesībsarga atzinumu," norādīja izglītības un zinātnes ministres padomniece Nellija Repina.
KONTEKSTS:
Plašas diskusijas raidījusi izdevniecībā "Pētergailis" izdotā grāmata "Tur lejā", kas veltīta intīmās veselības izglītības jautājumiem pavisam mazu bērnu auditorijā.
Valsts policija (VP) par minēto materiālu uzsāka resorisko pārbaudi, vērtējot grāmatas saturu un izdevniecības rīcības motivāciju, izdodot šo grāmatu, kā arī atbilstību Latvijas normatīviem aktiem. Pārbaudes laikā netika konstatēti Pornogrāfijas ierobežošanas likuma un Krimināllikuma normu pārkāpumi, līdz ar to tika pieņemts lēmums par atteikšanos sākt kriminālprocesu.
Policija arī sākusi resorisko pārbaudi par iespējamiem draudiem grāmatas "Tur lejā" tulkotājai Signei Viškai. Iesniegumu policijai nosūtījusi grāmatas tulkotāja.
Savukārt Jūrmalas bāriņtiesas priekšsēdētāja vērsusies pie pašvaldības bibliotēkām un izglītības iestādēm, aicinot ierobežot piekļuvi četrām pretrunīgi vērtētām bērnu grāmatām, kā arī aicinot šīs grāmatas izņemt no skolu bibliotēkām. Šādu rīcību kā ļoti bīstamu signālu demokrātiskā valstī vērtēja Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Bibliotekāru biedrība.
