Par ieceri likt pārreģistrēt vai konfiscēt Krievijas un Baltkrievijas auto Saeimā lems paātrināti

Lai Latvijā nevarētu pārvietoties ar Krievijā un Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, Saeima gatavos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, paredzot divas iespējas: pārreģistrēt Latvijā automašīnas ar Krievijas un Baltkrievijas numuriem, kas te atrodas ilgāk par trīs mēnešiem, vai likt tiem atstāt Latviju. Tos auto, par kuriem nebūs izpildīts neviens no šiem punktiem, policija varēs konfiscēt un virzīt ziedojumam Ukrainai vai izsolē. Valsts iestādes nezina, cik šādu auto Latvijā vēl ir, taču fiksēto pārkāpumu netrūkst.

Ieceri likt pārreģistrēt vai konfiscēt Krievijas un Baltkrievijas auto Saeimā lems paātrināti
00:00 / 03:34
Lejuplādēt

Ceļu satiksmes likums jau sen noteic, ka ilgākai lietošanai Latvijā trīs mēnešu laikā jāpārreģistrē ārvalstīs reģistrēti transportlīdzekļi. Taču tas bieži netiek izdarīts. Saistībām ar Krievijā un Baltkrievijā reģistrētiem spēkratiem patlaban atskaites punkts ir Eiropas Komisijas regula. Tā noteic liegumu no 12. septembra iebraukt Latvijā ar Krievijā un Baltkrievijā reģistrētiem spēkratiem un uzdod šeit esošos šajās valstīs reģistrētos auto pārreģistrēt Latvijā trīs mēnešu laikā vai arī doties prom.

Ja attiecīgie auto nebūs pārreģistrēti, no 13. decembra policija tos varēs konfiscēt un nodot izmantošanai Ukrainā vai uz izsoli, tā par likuma izmaiņu ieceri stāsta Saeimas deputāts Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta".

"Līdz šim datumam tie, kuri ir kā tūristi, var pamest valsti. Likums par šo trīs mēnešu termiņu ir eksistējis jau gadiem, jebkura ārvalstu mašīna, ko te lieto ilgstoši, ir jāpārreģistrē," norādīja Kulbergs.

Auto pārreģistrēšanā paredzamas dažādas grūtības, jo jaunākiem auto Krievijā un Eiropas Savienībā atšķiras pieļaujamo CO2 izmešu normas. To dēļ nesen šajās valstīs iegādāts auto Latvijā var izrādīties neizmantojams.

"Otrs variants – individuālā sertifikācija, līdzīgi kā katrai ievestajai mašīnai no ASV, individuāli pārbaudot apgaismojumu, bremzes, atgāzes. Šāds individuālas sertifikācijas process ir dārgs, cimperlīgs, bet ir tāda iespēja," zināja teikt Kulbergs.

Piedāvātās likuma izmaiņas vērtēs un tālākai izskatīšanai virzīs Saeimas Tautsaimniecības komisija. Tās vadītāja Skaidrīte Ābrama no "Progresīvajiem" prasīs likumprojekta steidzamību, taču detaļu izstrādē aicinās dažādus resorus.

"Tas nav gluži tikai Tautsaimniecības komisijas jautājums, iesaistīsim arī Ārlietu ministriju, Tieslietu ministriju, arī Saeimas Juridisko komisiju. Katrā ziņā jautājums ir ļoti aktuāls, ņemot vērā Krievijas agresiju. Joprojām šeit ļoti daudz auto pārvietojas ar Krievijas un Baltkrievijas numuriem, arī daudz dažādu pārkāpumu," sacīja Ābrama. 

Pārkāpumu tiešām ir daudz, to ilustrē Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīcībā esošā informācija par ārvalstīs reģistrēto auto pieļautajiem un fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem.

Statistikas ailītēs par ārvalstīs reģistrētu auto pārkāpumiem pērn un šogad līderos ir Ukrainas transportlīdzekļi. Pērn sodi piemēroti teju 28 500 reižu un šogad līdz augustam – 18 574 fiksēti administratīvie pārkāpumi, kas izdarīti ar Ukrainas auto.

Fotoradari pērn fiksējuši, ka auto ar Krievijas numuriem pērn Latvijā ātrumu pārkāpa vairāk nekā 21 000 reizi, bet šajā gadā līdz augustam – vairāk nekā 7000 reižu. Auto pārreģistrēšana un arī deklarēšana Latvijā šo bēdīgo ainu uzlabošot.

"CSDD reģistrā informācija par šiem pārkāpumiem tiek fiksēta, bet diemžēl nav informācijas, kam šos administratīvos sodus nosūtīt. Līdz ar to ir dienas kārtībā jautājums, kā atpazīt šos transporta līdzekļus. Tāpēc ir nepieciešama to pārreģistrācija Latvijā vai deklarēšana, nosakot, kura persona ar attiecīgo transporta līdzekli pārvietojas, lai varētu identificēt noteikumu pārkāpējus," skaidroja CSDD pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters.

Valsts robežsardze un arī citi iekšlietu dienesti precīzi nezina, cik daudz Latvijā ir trešajās valstīs, tajā skaitā Krievijā un Baltkrievijā, reģistrētu transportlīdzekļu. Iemesls tam ir vienkāršs – automobiļu kustību Latvijā uz un no citām Eiropas Savienības valstīm neuzskaita, Latvijas Radio skaidroja Valsts robežsardzē.

KONTEKSTS:

Eiropas Komisija (EK) lēmusi, ka Eiropas Savienībā (ES) aizliegts ievest Krievijas pilsoņu privātos automobiļus, telefonus, rotaslietas un citas preces, kas uzskatāmas par aizliegto importu. Automašīnu ar Krievijas numura zīmēm ievešana ES uzskatāma par sankcionētu preču eksportu no Krievijas uz Eiropas Savienību, pat ja tās izmanto personīgiem iemesliem. Tomēr lēmumu, kā rīkoties, drīkst pieņemt ES dalībvalstu valdības pašas.

Atbilstoši EK lēmumam Lietuva, Latvija, Igaunija un Somija aizliegusi personām ar Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem iebraukt Eiropas Savienībā pār savām robežām ar Krieviju un Baltkrieviju. Līdz ar to no 12. septembra personām ar Krievijas Federācijā reģistrētiem transportlīdzekļiem liegts iebraukt ES arī caur Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežšķērsošanas vietām.

Automobiļiem ar Krievijas numurzīmēm, kas jau atrodas Somijā, valsts būs jāpamet sešu mēnešu laikā – līdz 2024. gada 16. martam. Tikmēr Baltijas valstis vēl lemj, ko darīt ar Krievijas automašīnām, kas jau atrodas to teritorijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti