Šajā posmā iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, OCTA, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.
Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.
LVC atzīmēja, ka vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmu kopumā šogad ieviesīs 16 valsts ceļu posmos.
Tā jau darbojas uz:
- Tallinas šosejas (A1) no Siguļiem līdz Lilastei (14,1.–20,1. km);
- Vidzemes šosejas (A2) no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei (54,5.–62,3. km);
- Valmieras šosejas (A3) no tilta pār Līčupi līdz Stalbei (36,3.–38,7. km);
- Rīgas apvedceļa (Salaspils–Babīte ) (A5) no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.–28,6. km);
- reģionālā autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona no Jaunkleķeriem līdz Krustakrogam (P30) (22,1.–29,0. km);
- Daugavpils šosejas (A6):
- aiz tilta pār Aivieksti Pļaviņās līdz mājām "Banderi" (133,5.–139,2. km);
- no Krustpils līdz Stūrniekiem (150,2.–159,7. km);
- no Kokneses līdz Stukmaņiem (102,4.–116,0. km);
- Bauskas šosejas (A7) no Tilderiem līdz Iecavai (25,3.–40,1. km);
- Jelgavas šosejas (A8) no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.–69,2. km);
- Liepājas šosejas (A9)
- no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava–Tušķi–Tukums (P98) (26,1.–38,0. km);
- no krustojuma ar autoceļu Tebra–Kazdanga–Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.–169,7. km).
Vēl ieviesīs:
- uzVentspils šosejas (A10):
- no Varkaļiem līdz Griķiem (24,1.–30,8. km);
- no pagrieziena uz Tīreļu taku līdz pagriezienam uz Smārdi (44,9.–52,4. km);
- no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.–140,8. km);
- uz valsts galvenā autoceļa Krievijas robeža–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža no Kovališkiem līdz Rušeņicai (A13) (81,8.–88,5. km);
Projektēšanas laikā tika precizētas iekārtu uzstādīšanas vietas, kas mainījās no sākotnēji plānotajām, ņemot vērā dažādus tehniskos aspektus. Divos posmos šīs korekcijas bija būtiskākas:
- Tallinas šosejas (A1) posma sākums tika mainīts no 13,44`. km uz 14,1. km, lai visā posmā būtu vienāds atļautais braukšanas ātrums 90 km/h;
- Bauskas šosejas (A7) posma sākums mainīts no 24,24. km uz 25,3. km sakarā ar Ķekavas apvedceļa būvdarbiem.
