Dome arī atzina par spēku zaudējušu lēmumu par lokālplānojuma uzsākšanu teritorijai starp Rīgas robežu, Priedaines ielu, Mūkupurva ielu, Nīkrāces ielu un Grenču ielu.
Iepriekš Rīgas domei divas reizes neizdevās pieņemt šo lēmumu kvoruma trūkuma dēļ.
Šāds lēmums bija jāpieņem, jo pašvaldība februārī saņēma ģenerālprokurora iesniegumu par prettiesisku neapbūvētas zemes privatizāciju valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka turpmākajai attīstībai nepieciešamajā teritorijā. Iesniegumā uzsvērts, ka pašvaldība privatizācijas procesā nav izvērtējusi zemesgabalu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai.
Prokuratūras ieskatā privatizācijas procesā nav izvērtēta zemesgabalu nepieciešamība valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai, un visi zemesgabali atrodas Rīgas lidostas turpmākai attīstībai nepieciešamajā teritorijā.
Ģenerālprokurora iesniegums uzliek pašvaldībai par pienākumu atjaunot tās valdījuma un īpašuma tiesības uz 22 zemesgabaliem un apturēt šīs teritorijas lokālplānojuma izstrādi.
Trešdien preses konferencē Rīgas mērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība") pieļāva, ka Rīgas domnieki, iespējams, tikuši maldināti lēmuma pieņemšanā par zemes gabalu pārdošanu.
"Pašvaldībā bija saņemta informācija no lidostas un Satiksmes ministrijas par to, ka tām ir nepieciešami šie zemes gabali tālākiem attīstības plāniem, bet domes deputāti netika pienācīgi informēti par valsts puses izteikto vajadzību izmantot šos zemes gabalus. Tas novedis pie sekām, kuras risinām pašlaik, un atbildība par konsekvencēm, tai skaitā radītiem riskiem Rīgas domes reputācijai – gan sadarbībā ar valsti, gan sadarbībā ar investoriem – galvenokārt jāuzņemas toreizējam pilsētas mēram un viņa pārstāvētajai frakcijai," norādīja Ķirsis.
Ķirsis apgalvoja, ka lidosta domei 2020. gadā esot sūtījusi vēstuli, kurā paskaidrojusi, ka zemesgabali ir nepieciešami tās attīstībai, arī Satiksmes ministrija (SM) esot mudinājusi pašvaldību zemes nepārdot. Vēstules neesot nonākušas līdz deputātiem lēmuma pieņemšanas brīdī, sacīja Ķirsis, norādot, ka tās ir redzējis tikai bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ("Progresīvie").
Ķirša priekštecis Staķis gan noraidīja šo apsūdzību. Arī Mārtiņš Kossovičs ("Progresīvie") piekrita Staķim: "Ir ļoti dīvaini klausīties mēra [Ķirša] šādus apgalvojumus. Es kā ierindas opozīcijas deputāts vēl vakar iegāju sistēmā un redzu, ka šī vēstule visiem deputātiem ir redzama, publiski pieejama. Līdz ar to apgalvojumi, ka vēstule ir slēgta, ir meli!"
Rīgas mērs arī uzdevis pilsētas izpilddirektoram veikt privatizācijas procesa tiesiskuma pārbaudi. Pašlaik turpinās iekšējā izmeklēšana, un pēc tam varēs lemt par tālāko rīcību, norādīja domē.
Saistībā ar šiem zemes gabaliem līdzšinējo Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu tur aizdomās par 50 000 eiro kukuļa piedāvāšanu satiksmes ministra Kaspara Briškena ("Progresīvie") padomniekam Jānim Meirānam, iepriekš ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
"De facto" rīcībā esošā informācija ļaujot pieņemt, ka rudenī Vaivods vērsies pie Meirāna, ieminoties, ka būtu labi, ja Satiksmes ministrija (SM) atteiktos no savām pretenzijām uz zemi pie lidostas, informētu par to investoru, un līdz ar to vairs nebūtu šķēršļu zemesgabalus nostiprināt zemesgrāmatā. Tikšanās un saziņa notikusi dažu mēnešu garumā. Kādā brīdī esot izskanējusi arī iespējamā kukuļa summa – 50 000 eiro par vajadzīgo vēstuli no SM.
Rīgas pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali pie Rīgas lidostas 2022. gada 14. aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājusies ar nekustamo īpašumu attīstītaju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". Abi šie uzņēmumi ietilpst Lietuvā reģistrētajā holdingā "ME Holding NT".
Zemesgabalu kopējā platība ir 389 394 kvadrātmetri. Tie atrodas aptuveni 400 metru attālumā no lidostas nožogotās teritorijas un pilsētas robežas ar Mārupes novadu, kvartālā starp Mazās Gramzdas, Kalnciema, Mīkleņu, Kārklu un Mūkupurva ielu. Zemesgabalu robeža atrodas arī aptuveni 500 metru attālumā no Kārļa Ulmaņa gatves, tās labajā pusē, virzienā uz pilsētas centru, un aptuveni 600 metrus no autoceļa, kas ved uz lidostu.
Rīgas domes deputāti 2010. gadā uzdeva pašvaldības SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" uz šiem zemesgabaliem īstenot reģionāla mēroga izstāžu un konferenču centra izveides projektu un ieguldīja zemesgabalus uzņēmuma pamatkapitālā. Vēlāk, 2012. gadā, Rīgas dome atteicās no šī projekta un nolēma zemesgabalus nodot privatizācijai. 2022. gadā zemesgabalus pārdeva izsolē un 2023. gadā pašvaldība nolēma sākt lokālplānojuma izstrādi.
Iepriekš "Sirin Development" solīja, ka nekustamajā īpašumā tiks ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni eiro. Plāns paredzēja, ka darbi minētajā teritorijā norisināsies vairākās kārtās un to rezultātā taps 180 000 kvadrātmetru lielas un modernas loģistikas noliktavas.
Investors domniekiem vairākkārt lūdza nepieņemt ģenerālprokuratūras prasību. "Sirin Development" valdes priekšsēdētājs Laurins Kuzavs sacīja: "Atklātība mums ir ļoti svarīga, un līdz šim tas ir nedaudz dīvaini, ka nav audita šai darbībai. Jo parasti, ja uzņēmumos kaut kas tiek darīts nepareizi, ir audits un ir redzams, vai tas ir pamatots."
Arī Ārvalstu investoru padome Latvijā norādīja, ka esošā situācija ārvalstu investoriem noteikti neliksies simpātiska un gan valstij, gan pašvaldībām ir cieši jāsadarbojas.
Pēc zemju īpašumtiesību atjaunošanas ir skaidrs, ka Rīgai investoram noteikti būs jāatdod samaksātie 5,7 miljoni. Taču vēl nav zināms, vai summa nebūs augstāka.
