ĪSUMĀ:
- JKP virzīja nosacījums "KPV LV" pārstāvja atbalstīšanai ekonomikas ministra amatā.
- Jaunais ekonomikas ministrs Vitenbergs neko neesot apsolījis.
- Levits aicināja krīzes laikā nešūpot valdību.
- JKP līderis Bordāns: Šis aicinājums nav adresēts JKP.
- Vitenbergu atbalstīja ZZS, noliedzot, ka bruģē sev ceļu uz valdību.
- Pēc ministra apstiprināšanas Kariņš nevēlējās runāt par iepriekšējiem sarežģījumiem.
- Ģirģens rosinājis pilnu karantīnu; citi valdībā tam nepiekrita.
- Levits atzinīgi novērtē to, ka valdība šobrīd atkal strādā pilnā sastāvā.
- Levits arī atzinīgi vērtē valdības darbu krīzes laikā.
Jau divas nedēļas valdības sēdes un koalīcijas sadarbības sanāksmes notiek attālināti. Tomēr tas nav traucējis partneriem neklātienē izstrīdēties gan par epidēmijas ierobežošanas pasākumiem, gan par politiskiem jautājumiem, piemēram, ekonomikas ministra iecelšanu. Pielaidi valsts noslēpumam zaudējušā un tāpēc demisionējušā Ralfa Nemiro vietā partija "KPV LV" visai ātri deleģēja Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāju Jāni Vitenbergu. Tomēr viņam atbalstu izteikt nesteidza Jaunā konservatīvā partija (JKP), kura ministra kandidātam izvirzīja arī dažādus nosacījumus, piemēram, atcelt no amatiem Rīgas un Ventspils brīvostās cilvēkus, kas saistīti ar bijušo Nemiro padomnieku Pāvelu Rebenoku, un vēlams izdarīt to vēl pirms Saeimas balsojuma par ministru.
"Jā, viņiem bija tāds, es teiktu, pat vesels sarakstiņš ar to, ko viņi tā kā ierosinātu un gribētu, lai es daru. Taču nu tā atbildība un tie lēmumi jāpieņem man, jo es būšu tas, kas nesīs par to visu atbildību pēc tam," par JKP sacīja jaunais ekonomikas ministrs Vitenbergs.
Vaicāts, vai viņš kaut ko arī apsolīja, ministrs sacīja: "Nē, es viņus uzklausīju, bet tad tālāk darbošos un rīkošos tā, kā es to uzskatu par pareizu."
Publisku aicinājumu politiķiem krīzes laikā nešūpot valdību, jo sabiedrība viņiem to nepiedos, pauda arī Valsts prezidents Egils Levits.
JKP vadītājs un tieslietu ministrs Jānis Bordāns gan uzskata, ka šis brīdinājums nebija adresēts viņiem: "Jaunā konservatīvā partija veicināja valsts stabilitātes un nacionālās drošības jautājumus plus vēl arī potenciāli uzlaboja Ekonomikas ministrijas kompetenci. Valsts prezidents nebija informēts uz to brīdi par Jaunās konservatīvās partijas pozīciju. Viņš nebija konsultējies, nebija aprunājies, un viņam bija sniegta nepareiza informācija."
Ātrāk nekā valdošajā koalīcijā ietilpstošā JKP atbalstīt Vitenberga kandidatūru apsolīja opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).
ZZS gan apgalvo, ka šis neesot bijis mēģinājums bruģēt sev ceļu uz atgriešanos valdībā, tas neesot darba kārtībā. Vitenbergs atbalstīts vien tāpēc, ka krīzes laikā vajag ekonomikas ministru.
Premjers Krišjānis Kariņš pēc Saeimas sēdes, kurā jaunajam ekonomikas ministram tika izteikta uzticība, iepriekšējos sarežģījumus ceļā uz šo lēmumu ķidāt negribēja: "Jebkurā koalīcijā vienmēr būs dažādi viedokļi par dažādiem jautājumiem. Bet šeit tas ir pierādījums tam, kā mēs pirms gada esam ar visu tikuši galā, arī šajā gadījumā balsojums ļoti stabils. Tātad man ir tagad arī valdībā ekonomikas ministrs, kas ir ļoti no svara, un var redzēt, ka koalīcija var izrunāt, ja reizēm ir domstarpības. Var izrunāt un nonākt pie rezultāta."
Bez strīdiem ap jauno ekonomikas ministru koalīciju saviļņoja arī uz laiku šī amata pienākumus pildījušā iekšlietu ministra Sandra Ģirģena ("KPV LV") ideja. Lai gan valdības atbalstu neguva viņa priekšlikumu par pilno karantīnu, Ģirģens pievienoja par to savu atsevišķo viedokli valdības sēdes protokolā un arī izplatīja preses relīzi.
Sniegt "De facto" interviju par to Ģirģens nepiekrita, pamatojot to ar aizņemtību, bet raidījumā "Tieša runa" viņš savu ieceri joprojām aizstāvēja: "Es jau Ministru kabinetā biju izteicis atsevišķu viedokli, ka, manuprāt, ir laiks ieviest pilnu karantīnu, vismaz Rīgā, Rīgas reģionā. Jo jūs jau pārsvarā runājat par tām lielajām problēmām lielajās pilsētās."
Viņam ētera laikā gan uzreiz oponēja veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!"): "Latvijas stratēģija, par laimi, ir konsekventi bijusi pieņemt pierādījumos balstītus lēmumus un sekot nevis politiķu izpratnei par epidemioloģiskām norisēm, bet epidemiologu un infektologu kompetencei un ekspertīzei. Mums ir brīnišķīgi infektologi un epidemiologi, un, par laimi, viņos valdība ieklausās. Un es ceru, ka tieši tā mēs turpināsim."
Arī paša Ģirģena partijas kolēģi iekšlietu ministra ideju nesteidz atbalstīt.
Piesardzīgs ir arī partijas un frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs: "Sabiedrība ir sašķelta. Ir daudzi, kuri domā, ka ir nepieciešama asāka rīcība, ir tādi, kuri domā, ka šāda asāka rīcība nav nepieciešama. Un tas, kas tagad notiek, ir zināma saruna valdībai un mums kā frakcijai ar sabiedrību kopumā. Mums ir jāstāsta un jāmēģina paskaidrot, kas ir tā pareizā rīcība."
Tikmēr premjers Kariņš pauž gandarījumu par to, ka iekšlietu ministrs vairs nebūs zem dubulta stresa, ko radījusi amatu apvienošana: "Nenoliedzami tas, ka Ģirģena kungs bija raustīts uz diviem virzieniem – uz ekonomikas ministra amata pildīšanu un arī uz iekšlietām – tas nav nācis par labu. Labi, ka mēs tagad varējām atrisināt šo. Šī faktiski ir pirmā reize, kad Saeima tagad kopā sanāk, kopš šī krīze faktiski ir iestājusies, un pirmajā sēdē apstiprināja ekonomikas ministru.
Es domāju, ka, protams, valdībai kopumā tas nāks par labu, jo tagad mums ir skaidra politiskā vadība Ekonomikas ministrijā, un iekšlietu ministrs varēs savu pilnu enerģiju veltīt tieši iekšlietu jautājumiem, kur izaicinājumu, protams, arī nav mazums."
To, ka valdība šobrīd atkal strādā pilnā sastāvā, atzinīgi novērtē arī Valsts prezidents Egils Levits: "Valdībā, un es teiktu, tiešām visi valdības locekļi ir atbildīgi un rīkojas tā, kā principā vajadzētu rīkoties. Vienlaicīgi, protams, valdība ir pilna ar ļoti pašapzinīgām personībām, kuras visas ir jāsabalansē Ministru prezidentam un jāsaskaņo viņu rīcība. Un es domāju, ka Ministru prezidentam gan ar stingrību, gan ar diplomātiju tas līdz šim ir izdevies.
Un tiešām man ir jāapbrīno spēja panākt to, ka šīs piecas partijas, kas ir ļoti, ļoti atšķirīgas, tomēr spēj saliedēties saprātīgai, sajēdzīgai rīcībai."
Prezidents Levits uzskata, ka par valdības saprātīgumu liecinot tas, ka Covid-19 izraisītās sekas mūsu valstī ir vieglākas nekā pārējās Eiropas valstīs. To veicinājuši gan valdības lēmumi, gan tas, ka vairums Latvijas iedzīvotāju ir disciplinēti, pārliecināts ir prezidents.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. 25. martā pirmo reizi ir konstatēts, ka vīruss cirkulē sabiedrībā. 3. aprīlī Latvijā miris pirmais pacients, kuram diagnosticēta Covid-19 saslimšana. 99 gadus vecās sievietes tiešais nāves iemesls nebija Covid-19, bet gan citas hroniskas saslimšanas. 4.aprīlī ziņots, miris viens no patversmes "Zilais Krusts" iemītniekiem, kuram bija vairākas hroniskas saslimšanas, kā arī Covid -19.
Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā, 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim, nosakot stingrus pulcēšanās ierobežojumus. Visticamāk, ārkārtējo situāciju vēl pagarinās.
