ĪSUMĀ:
- Šajā laikā biedrība "Tabitas sirds" uzlabojusi prasmes sadarboties pašvaldību palīdzības sniegšanā.
- Ukrainas bēgļu atbalsta centrs kļuva par ukraiņu satikšanās vietu.
- Jana no Ukrainas: pēc īsa apciemojuma Ukrainā skaidrs – pašlaik dzīves vieta būs Liepāja.
- Liepāja varētu uzņemt vēl 100 ukraiņu bēgļu, daudzi bēgļi atrod sev dzīvesvietu paši.
- Bēgļu bērni mācas vietējā skolā – sekmes ir dažādas.
- Sociālo palīdzību 2023. gadā lūguši mazāk nekā pirmajā kara gadā.
"Kaut arī ir nogurums, daudz esam iemācījušies sadarbībā ar pašvaldību"
Kāda gados vecāka kundze no mašīnas bagāžnieka izņēmusi vairākus maisiņus un tos ienes biedrības "Tabitas sirds" noliktavā, kas atrodas Grobiņā.
Viņa īpaši uzsver, ka apavus un drēbes mazmeita vēlējusies nodot tieši Ukrainas iedzīvotājiem. Viņa emocionāli uztver notiekošo.
"Mazmeita ir izaugusi no tām drēbītēm, viņa atbalsta ukraiņus [sieviete sāk raudāt]. Viņa palīdz, ik palaikam palīdz, es esmu sadevusi visu jau no paša sākuma, ko varēju. Arī meita palīdz. Tas ir sāpīgi. Mūsu bērni ir apģērbušies," saka sieviete.
Drēbju te netrūkst. Šķiet, ka noliktava pārpildīta ar dažādām mantām, īpaši apģērbu.
Palīdzības sniegšana cilvēkiem jau bija šīs vietas mērķis vēl pirms kara, taču tas, kas ir mainījies, ir prasme sadarboties tieši ar pašvaldību, uzsver biedrības "Tabitas sirds" vadītāja Kristīne Vidzeniece.
Kaut arī ir nogurums, jo tas viss ir ilglaicīgi, tomēr daudz esam iemācījušies, mainās arī atbalsts, kas nepieciešams.
Vidēji mēnesī palīdzību sniedz vairākiem simtiem cilvēku no Ukrainas.
"Ukraiņu iedzīvotāju plūsma uz Latviju ir samazinājusies, arī tranzīta ceļš, bet joprojām ukraiņu cilvēki ir aktīvi atbalsta vietu apmeklētāji, joprojām ietaupa uz visu, kur vien var ietaupīt savā ikdienā, jo strādā pamatā mazkvalificētu un mazāk atalgotu darbu, tāpēc viņi ļoti taupa," stāsta Vidzeniece.
Atbalsta centrs kļuvis par ukraiņu satikšanās vietu
Ja cilvēki vēlas palīdzēt, tad biedrībā "Tabitas sirds" secināts, ka visvairāk nepieciešamas sadzīves lietas – trauki, katli, tējkannas, sadzīves tehnika un mēbeles.
Biedrība "Tabitas sirds" Liepājā kopā ar pašvaldību radījusi atbalsta vietu Kārļa Zāles laukumā, kas tiekot arī aktīvi izmantota, stāsta biedrības vadītāja.
"Izvērtusies kā tāda ukraiņu savstarpējā satikšanās vieta. Viņi turas savā kopienā, čatos un telegrammā. Tas ir arī, pateicoties organizācijām Latvijā, kuras rīko pasākumus, lai viņi varētu satikties," stāsta Vidzeniece.
Skaudrākais secinājums par to, kas notiek ar cilvēkiem, ir atsvešināšanās, atklāj Kristīne Vidzeniece.
"Ir ģimeņu problēmas, ilgstoša atsvešināšanās, protams. Arī ģimenes diemžēl uz izjukšanas robežas.
Ilglaicīgi sievas un bērni ir šeit, vīri ir tur. Pārmetumi utt. Psiholoģiski ir grūti, arī bērniem ir dažādi gadījumi. Piemēram, aizbrauc tur apciemot, bet atbrauc atpakaļ un ir jāapmeklē psihologs, jo ir visādi nemieri, kas saistīti ar to, kas piedzīvots tur," stāsta Kristīne Vidzeniece.
Pēc īsa apciemojuma Ukrainā skaidrs – pašlaik dzīves vieta būs Liepāja
Jana no Ukrainas ar ģimeni uz Latviju pārcēlās jau kara sākumā, patvērumu atrada pie lauku viesu mājas saimniekiem Saraiķos, taču lauku vidē pie jūras, kur pieaugušajiem ļoti paticis, tomēr sapratuši, ka meitai vajadzīga socializēšanās, tāpēc pēc ilgstošas meklēšanas atraduši dzīvokli Liepājas centrā. Vīrs strādā vienā no ražotnēm, pati attālināti māca angļu valodu Ukrainas skolā. Baidījušies, bet tomēr vasarā viņi devušies uz Ukrainu pēc pases un apciemojuši radiniekus.
Šī pieredze bijusi nepatīkama, tāpēc esot skaidrs, ka pašlaik dzīves vieta būs Liepāja.
"Mēs ļoti baidījāmies. Cilvēki, kuri tur dzīvo, ir pieraduši, bet mums bija grūti un bail. Man bija ļoti bail, naktīs tās sprādzienu skaņas. Mēs tur nevarējām atpūsties, naktīs normāli nevarējām gulēt. Meitu raustīju, lai ietu uz koridoru un guļas zemē. Dabūjām pasi, satikām radiniekus un ātri skrējām atpakaļ. Tagad ir vēl bailīgāk, jo ap jauno gadu bombardēja Zaporižji un Kijivu," atzīst Jana.
Janas ģimenē ir arī bērns ar invaliditāti. Ukrainā jau trūcis medikamentu un citu lietu, tāpēc tagad dzīve Liepājā ir risinājums, turklāt pilsēta ir pazīstama, jo vīrs pirms kara jau devies uz Liepāju strādāt.
Viņi pakāpeniski mācās latviešu valodu un citu sociālo palīdzību neprasa, iztiek paši.
"Cenšamies arī atlikt naudu kādam atvaļinājumam, lai var atpūsties; dzīve turpinās, ir jādzīvo tālāk," nosaka Jana.
Liepāja varētu uzņemt vēl 100 ukraiņu bēgļu
Liepājā bēgļus no Ukrainas bez maksas izmitina dienesta viesnīcā, kas atrodas Siļķu ielā. Ja vien tas būtu nepieciešams, vietas ir pietiekami daudz, lai varētu vēl varētu izmitināt cilvēkus, stāsta Liepājas domes Sabiedrības līdzdalības un veselības veicināšanas nodaļas vadītāja Agija Meniķe.
"Šeit izmitināšana ir bez maksas Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tie ir cilvēki, kuri lūdz atbalstu izmitināšanai.
Pašvaldība to nodrošina, saņemot valsts kompensāciju par izmitināšanu. Bez maksas 120 dienas vai pagarinājums – personām, kuras mācās, arī attālināti Ukrainā, pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti utt. Lielākoties viņi vēlas un cenšas atrast savu mājvietu, jo neviens kopmītnē negribētu ilgstoši uzturēties, jo ir koplietošanas telpas, bet ir ģimenes, kuras šeit dzīvo jau gadu," atklāj Agija Meniķe.
Pašvaldības pārstāve skaidro, ka pilsēta varētu uzņemt vēl 100 cilvēkus, minot pašvaldības dzīvokļus, kas ir brīvi, jo daļa ukraiņu ir devušies prom, kā arī dienesta viesnīcā, kas pielāgota šim mērķim.
"2023. gadā bēgļu plūsma bijusi vienmērīga. Gada laikā no jauna ieradušies 200 Ukrainas civiliedzīvotāju, tas ir mazāk nekā kara pirmajā gadā, jo pirmajos kara mēnešos ieradās 200, 100 mēnesī. Kritums ir. Nedēļā tie aptuveni pieci no jauna reģistrēti Ukrainas civiliedzīvotāji," norāda Meniķe.
"Lielākoties sievietes ar bērniem, ierodas arī pilnas ģimenes, šogad periodiski ievērojām, ka ierodas vīrieši vieni paši, bet tādu gadījumu nebija daudz," viņa piebilst.
Bēgļu bērni mācas vietējā skolā – sekmes ir dažādas
Dienesta viesnīcā Latvijas Radio uzrunā Mikolu, kurš stāsta, ka sieva šobrīd ir slimnīcā. Ģimenē ir četri pieņemti bērni un viens pašu, pagaidām dzīvo šajā vietā, pats strādājot Liepājā par atslēdznieku un izdzīvot varot.
Kad sākam sarunāties par Ukrainu, acīs sariešas asaras, jo tur pašam bijis savs bizness – pārstrādājuši piena produktus. Latvijā viņi dzīvo jau pusotru gadu.
"Vecākā neiet Liepājā skolā, viņa mācās attālināti. Septītajā klasē ir ķīmija, bioloģija, matemātika. Izlēmām labāk mācīties attālināti Ukrainā, lai kaut ko nepazaudētu," stāsta Mikola.
Liepājas Izglītības pārvaldes vadītājas pienākumu izpildītāja Inga Ekuze skaidro, ka šobrīd Liepājas skolās mācās 66 ukraiņu bērni, taču skaits visu laiku ir mainīgs, jo cilvēki mēdz doties uz dzimteni vai citām pašvaldībām.
Ukraiņu bērni mācās no pirmās līdz vienpadsmitajai klasēs, vēl 50 bērnu ir pirmsskolā.
"Pārskatot šos 66 bērnus, viņu izglītības sekmes, rādītāji ir dažādi, – ir bērni, kuriem ir izcili sasniegumi, bet ir bērni, kuriem ir vidēji vai labi.
Kā jebkuram bērnam arī šeit Latvijā. Protams, tas ir daļēji atkarīgs no vecāku domām par to, vai es šeit esmu uz palikšanu, vai tas ir tikai pagaidu risinājums," spriež Ekuze.
Sociālo palīdzību lūdz mazāk
Liepājas Sociālajā dienestā līdz gada beigām Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, kam sniegta palīdzība, ir aptuveni par trešdaļu mazāks nekā gada sākumā. Piemēram, mēnešbiļešu kartes martā saņēmuši aptuveni 100 cilvēku, bet decembrī tikai aptuveni 10.
Ukraiņi var saņemt arī bērna piedzimšanas pabalstu, taču līdz šim neviens to vēl nav izmantojis. Liepājā pieejams finansiāls atbalsts arī aizbildņiem.
Mājokļa pabalstu izmanto salīdzinoši maz.
Tikmēr mājsaimniecības, kuras izmitina Ukrainas civiliedzīvotājus, var saņemt kompensācijas 100 eiro mēnesi par vienu izmitināmo personu un par katru nākamo 50 eiro, bet ne vairāk kā 300 eiro mēnesī par vienā mājoklī izmitināmām personām.
Sociālais dienests iedeva papildu informāciju par 2023. gadu – garantētā minimālā ienākuma pabalstu saņēmušas 337 personas, mājokļa pabalstu – četras, pabalstu krīzes situācijā – 189, atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu – 18, pabalstu ārkārtas bērna aizbildnībā uzturam – 25, apģērbam – 16, mīkstā inventāra iegādei – 16. Mēnešbiļetes gada laikā saņēmuši 172 cilvēki.
