Pret ieceri bargāk sodīt ātruma pārkāpējus dažās dienās savākti 12 500 parakstu

Vai spēkratu vadītāji par atļautā ātruma pārkāpšanu būtu jāsoda bargāk? Valstī plāno atņemt vadītāja tiesības, ja ātrums ir pārsniegts vismaz par 30 kilometriem stundā, un piemērot naudas sodu, ja ātrums pārkāpts līdz 10 kilometriem stundā. Pēc tam, kad šādu policijas plānu atbalstīja Saeimas apakškomisija, dažu dienu laikā iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" pret to ir parakstījušies vairāk nekā 12 tūkstoši iedzīvotāju.

Pret ieceri bargāk sodīt ātruma pārkāpējus dažās dienās savākti 12 500 parakstu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Policija rosina sodīt bargāk

Patlaban vadītāja tiesības par pārlieku ātru braukšanu var atņemt, ja šoferis atļauto ātrumu pārsniedz vismaz par 51 kilometru stundā. Valsts policija vēlas to mainīt, paredzot, ka tiesības pārgalvīgiem autovadītājiem būtu jāatņem, ja ātrums ir pārsniegts jau par 31 kilometru stundā. Savukārt pārkāpējiem līdz 10 kilometriem stundā būtu jāpiemēro naudassods, nevis kā tagad – jāizsaka brīdinājums.

"Šajā priekšlikumā ir iestrādāts pieteikums – papildināt esošo soda sankciju, neizmainot daļu par naudas sodu, papildinot tikai ar iespējamu papildsodu – piemērot tiesību izmantošanas aizliegumu uz laiku vai to nepiemērojot.

Faktiski šajā priekšlikumā šī papildsoda piemērošana nav kā obligāta sankcijas daļa, bet izvēles veids.

Tad amatpersona, nosakot šo sodu, vērtēs to pēc nepieciešamības. Galvenais kritērijs, lai būtu cīņa ar atkārtotiem ātruma pārkāpējiem, kuri gada laikā vairākkārtīgi pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu vairāk nekā par 30 km/h. Veicot pētījumu, policija izvēles veidā pētīja 600 autovadītājus, kuri gada laikā bija pārsnieguši ātrumu vairāk nekā par 31 km/h. Paejot gadam, mēs redzam, ka apmēram 20% no šiem vadītājiem joprojām turpina ātrumu pārsniegt atkārtoti," skaidroja Valsts policijas pārstāvis Juris Jančevskis.

Valsts policijas pārstāvis Juris Jančevskis.
00:00 / 01:26
Lejuplādēt

Iebilst pret ieceri

Plānam iebilst iedzīvotāji, kas portālā "Manabalss.lv" savākuši vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu.

Iniciatīvu skaidroja tās autors Modris Skudra no Rēzeknes novada: "Tad, kad tu veic apdzīšanas manevru, ir visādi gadījies. Tad, kad, piemēram, kaut kur no meža ceļa tev pretim izskrien automašīna tavā braucošajā joslā, tad tev varbūt jāpaātrina ātrums. Nedrīkst par to sodīt, uzreiz atņemot tiesības. Visiem sodiem ir jābūt ļoti samērīgiem un pārdomātiem. Tad, kad no zonas "70" mainās zīme uz "50", piemēram, krastmalā to zīmi ne vienmēr var redzēt, ja to zīmi aizšķērso kravas automobilis vai vēl kaut kas. Un, ja priekšā stāvēs policija, tad jums atkal tiesības nost. Tā ir tāda druciņ, drusciņ absurda situācija."

Kā uz ieceri par bargākiem sodiem raugās Rīgā uzrunātie autovadītāji?

"Tās ir galīgākās muļķības. Gribētu redzēt tos, kas grib pieņemt tos lēmumus, kā viņi paši brauc. Tad, kad viņiem pašiem kaut kas ir vajadzīgs, paņemt ar visām policijām, likuma pārstāvjiem, lai viņus kārtīgi pārbauda. Nevis tikai vienreiz vai divreiz, bet pasekot viņiem krietni līdzi, viņiem nezinot," sacīja Ģirts no Kandavas.

"Jāskatās. Reizēm gadās – tu pirmo reizi netīšām pārkāp tos 30. Es pati esmu netīšām pārkāpusi. Tāpēc atņemt tiesības... un desmit gadu laikā citu pārkāpumu nav? Es domāju, ka tas nav pareizi," sacīja Ingūna no Rīgas.

"Šajā laikā nav baigi daudz vietu, kur pārsniegt par 30. Bet tiesību atņemšana? Nezinu, ja pilsētā, droši vien, ka var atņemt tiesības. Pilsētā, kur [atļauti] 50," sacīja Jānis.

Drošas braukšanas eksperts Jānis Vanks uzskata, ka policijas trūkums uz ceļiem ir ļoti jūtams, tāpēc, viņaprāt, sodu lielumam nav nozīmes. "Galvenais efekts varētu nākt tikai tad, ja tas būs kopējais darbs visam – gan kontrolējošām iestādēm, gan sabiedrībai kā tādai. Tagad ir tas, ka mēs varam uzlikt lielākus vai vēl lielākus sodus,

bet, ja nav, kas kontrolē, tad jautājums, vai tiešām tas dos kaut kādu vēlamo efektu.

Savukārt, ja mēs kaut kā varētu valsts budžetā ieplānot un sakārtot šo jautājumu, lai tomēr policijas darbinieku skaits būtu pienācīgs tā, lai tiešām varētu uzmanīt vai kontrolēt, vai kaut kādā veidā pieskatīt satiksmes drošību uz mūsu ceļiem, es pieļauju, ka tas efekts būtu lielāks, pat nepaceļot nekādus sodus," komentēja Vanks.

Saeimā vēl lems

Valsts plānu ir atbalstījusi Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija. Šo soli skaidroja komisijas sekretārs Gunārs Kūtris no Zaļo un Zemnieku savienības: "Par ātruma ierobežojumiem diskusiju, manuprāt, pat noraidīja – priekšlikums par sodu, sākot no 6 km/h pārsniegšanu. Attiecībā uz [otru priekšlikumu, kurā] mēnešiem tiek atņemts jeb ierobežots lietot autovadītāja tiesības, par to strīdu nebija. Diskutējamais bija drīzāk par atšķirību soda nosaukumā. Vienā gadījumā "ierobežo lietošanu uz noteiktu laiku", otrā – "atņem". Ja atņem, tas nozīmē, ka jākārto eksāmens. 30 kilometri virs atļautā – tas ir jau pietiekami liels ātrums, lai personai mazlietiņ piebremzētu viņa agresīvo, ātro braukšanu, manuprāt," sacīja Kūtris.

Pēc nedēļas ieceri skatīs Juridiskā komisija. Tās vadītājs Andrejs Judins no "Jaunās Vienotības" Latvijas Radio gan teica, ka

komisija policijas iniciatīvu, visticamāk, neatbalstīs. Vismaz tā izskatoties pēc kolēģu aptaujāšanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti