Lai arī pašlaik turpinās pētījums un dzīvnieku monitorings saistībā ar izbūvētā žoga uz Baltkrievijas un Krievijas ietekmi uz dzīvnieku migrācijas ierobežojuma sekām, jau tagad vietējie mednieki ceļ trauksmi.
Aleksandrs Lukša no mednieku kolektīva "Skaistas mednieks", kas bāzējas Krāslavas novadā, pēc žoga izbūves uz Baltkrievijas robežas novērojis izmaiņas, it īpaši lielo dzīvnieku populācijā. Meža cūkas kaut kā tomēr iekļūst Latvijā, bet aļņi un brieži, pat ja viņiem izdodas izkļūt caur nožogojumam, visbiežāk turpat netālu no žoga iet bojā no gūtajiem savainojumiem.
"Pērn [medību] iecirknī, kas atrodas Indras pusē, no žoga dzeloņstieplēm noņēmām piecus, sešus aļņus. Arī to kolektīvu, kuru teritorija ir pavisam tuvu robežai, mednieki atzīst, ka agrāk bija jūtams un arī redzams, ka lielo dzīvnieku – aļņu, briežu – migrācija notiek. Tagad skaidri jūtams, ka dzīvnieku kļuvis mazāk, bet galvenais, ka daudzi dzīvnieki iet bojā," stāstīja Lukša.
Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas paredzētā žoga garums sauszemes zonās ir 112 kilometri (km). Izbūvējot žogu, tur īpaša uzmanība tiek pievērsta Latvijā tikai Baltkrievijas pierobežā mītoša meža susura migrācijas iespējām.
"Latvijas pusē ir neliela populācijas daļa, Baltkrievijas pusē ir tā lielākā, galvenā populācijas daļa. Lai susuri varētu izkļūt cauri žogam, tur paredzēti lielāki atvērumi žoga apakšpusē, bet ne tik lieli, lai tos varētu ļaunprātīgi izmantot kādai kontrabandas pārbīdīšanai," pastāstīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.
Latvijas–Krievijas robeža ir 283 km gara. Te žogs ir izbūvēts 99 km garumā un "Valsts nekustamajiem īpašumiem" vēl ir jāizbūvē aptuveni 180 km žoga.
"Silavas" pētnieks uzsvēra, ka šajā robežas daļā īpaši svarīgi ir nodrošināt lielo dzīvnieku – aļņu un lāču – migrāciju. "Tie procesi, lai dzīvnieki varētu brīvi pārvietoties un dažādās kombinācijās satikties, meklēt sev piemērotākās dzīvesvietas, vajadzīgi arī tāpēc, lai nebūtu tuvradnieciskas krustošanās. Ja ir runa par daudziem tūkstošiem indivīdu, tad tāda nedraud. Bet, ja savā starpā, pie tam atkārtoti krustojas tuvi radinieki, tad mēs zinām, ka rodas dažādas problēmas. Žogs jau zināmā mērā ir tāds hibrīdkara elements, un skaidrs, ka Latvijas pusē dzīvnieku populācija ir mazāka; ja tiem dzīvniekiem nebūs iespēja iekļūt pie mums, apmainīties, tad mēs varēsim arī mazāk medīt, mums būs problēmas ar apdraudētām sugām.
Tāpēc mēs arī plānojam žogā tos atvērumus, ko pie labas politiskās situācijas varēs turēt atvērtus," pastāstīja Ozoliņš.
Uz Latvijas–Krievijas robežas fiksētas 15 zīdītājiem nozīmīgas pārejas zonas. Arī tur, lai atvieglotu iespējamo dzīvnieku pārvietošanos starp abām valstīm, atsevišķās zonās žogā tiks veidoti vārti.
Kā skaidroja "Valsts nekustamo īpašumu" pārstāve Dace Plotniece, iegūtā pieredze, projektējot žoga izbūvi uz Baltkrievijas robežas, tiks ņemta vērā, arī turpinot žoga un vārtu būvniecību uz Krievijas robežas.
"Mēs veidojām žogā nepieciešamos atvērumus, vārtus, speciāli pielāgotus dzīvniekiem nepieciešamajā platumā, lai dzīvnieki var migrēt, lai var normāli izkļūt cauri un turpināt savas ierastās gaitas. Dzīvnieku vārti ir atšķirīgi ar to, ka virs vārtiem nav dzeloņstiepļu pinums, lai dzīvniekiem šie vārti nekļūtu par slazdu, bet dzīvnieki tos izmantotu un ietu cauri," skaidroja Plotniece.
Šobrīd augstākā prioritāte ir Latvijas valsts drošība, tādēļ dzīvniekiem vārti vismaz dažus gadus būs slēgti.
Austrumu pierobežā un visā Latvijā vēl vairākus gadus turpināsies lāču, lielo plēsēju, susuru monitorings. Tā rezultāti parādīs, kā konkrētā suga jūtas valsts iekšienē, kad vārti ir ciet.
