ĪSUMĀ:
- Topošā valdības koalīcija strādā pie valdības deklarācijas.
- Tā solās būt konspektīva, ar iekļautiem darāmajiem darbiem vēl šogad un ilgākā periodā.
- Publiski konkrētu atbilžu par iespējamo ministru sadali ir maz.
- Neoficiāla informācija liecina: "Jaunā Vienotība" gribētu savā pārziņā Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Ārlietu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju.
- "Progresīvie" izrādījuši interesi par Labklājības ministriju, Veselības ministriju, Satiksmes ministriju un Ārlietu ministriju.
- ZZS būtu gatava uzņemties Zemkopības ministrijas vadību.
Par ministru sadali skaidrībai vajadzētu būt šīs vai nākamās nedēļas laikā, lai Saeima septembra vidū varētu lemt par jaunās valdības apstiprināšanu. Potenciālie nākamās koalīcijas partneri vēl nav sadalījuši ministru portfeļus, par ko turpināsies neformālas apspriedes.
Pirmdienas sanāksmē gan galvenais akcents likts uz topošās valdības pamatdokumentu izstrādi. Ja pērn decembrī apstiprinātās un nu jau demisionējušās Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības deklarācijā bija fiksētas 328 apņemšanās un 870 pasākumi, tad tik vērienīgu formātu šoreiz nav plānots atkārtot.
Nākamās valdības uzdevumi būšot apkopoti konspektīvā dokumentā ar pielikumu par darāmajiem darbiem vēl šogad un ilgākā laika periodā.
Īstermiņa uzdevumu lokā būtu vienošanās par nākamā gada budžetu un prioritātēm, elektroenerģijas sadales tarifu pieauguma pārskatīšanas iespējas, kā arī citi inflāciju ierobežojoši pasākumi.
Savukārt ilgtermiņa uzdevumi būtu turpināt sāktās reformas izglītības un veselības aprūpes jomās, valsts austrumu robežas ātrāka izbūve un citi pienākumi.
Premjera amata kandidāte Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") sacīja: "Visi vēlamies redzēt Latviju kā latvisku, labklājīgu un iekļaujošu Eiropas valsti, kura ilgstspējīgi attīstās klimata, tehnoloģiju, digitālā un demogrāfijas pārmaiņu laikā. Tas varētu būt viens no galvenajiem uzstādījumiem, uz ko arī vadāmies."
Konkrētības par iespējamo ministru sadali nav
Publiski konkrētu atbilžu par iespējamo ministru sadali ir maz, un arī šodien sarunu dalībnieki par to neizteicās, nesniedzot konkrētas atbildes.
Siliņa redzējumu par atbildības jomu sadali solīja sniegt, kolīdz par to būs vienošanās.
Ministri tikšot izraudzīti no parlamentā ievēlētu cilvēku vai arī attiecīgo jomu profesionāļu vidus.
Tikmēr Andris Šuvajevs ("Progresīvie") un Valainis piebilda, ka pirms portfeļu sadalīšanas jādefinē uzdevumi. To uzskaitījumam jāatspoguļo vēlme uzlabot sabiedrības uzticību valdībai un Saeimai.
"Nevajadzētu būt situācijai, kur noteiktas ministrijas "pieder" noteiktām partijām. Līdz ar to mūsu vēlme ir veidot valdību, kur šāda veida atbildību sadalījums ir sekundārs jautājumiem par darāmajiem darbiem," sacīja Šuvajevs.
Tikmēr Valainis pauda: "Ministru vietas tukšas nepaliks. Jautājums ir vienoties par to, ko viņi darīs. Pat ja mēs neuzņemsimies izglītības un zinātnes ministra krēslu, ir svarīgi, lai izglītība pieejama, kvalitatīva. Tas pats veselības jomā, ekonomikas izaugsmes jautājumos."
Iepriekš un arī pēdējā laikā izskanējis, ka "Jaunā Vienotība" līdz ar premjera amatu vēlētos saglabāt arī finanšu ministra, kā par valsts budžetu atbildīgo, posteni, tāpat arī saglabāt teikšanu pār Tieslietu ministrijas, Ārlietu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas vadību, kā tas bijis arī iepriekšējā valdībā.
Savukārt "Progresīvie" jau iepriekš minējuši interesi uzņemties atbildību par labklājības un veselības jomām, kā arī par satiksmes jomu. "Progresīvie" pauduši interesi arī par ārlietu ministra amatu, bet nekādu vienošanos pagaidām gan nav.
Tikmēr ZZS būtu gatava uzņemties atbildību par Zemkopības ministrijas vadību.
Saskaņā ar Siliņas rosinājumu ZZS neuzņemtos atbildību par iekšlietu, tieslietu un aizsardzības jomām, kas ir arī minēts kā viens no risinājumiem, lai mazinātu publiski daudz izteiktās bažas par ASV sankcijām pakļautā Aivara Lemberga ietekmes atjaunošanos uz valdības darbu.
Minētajā ministriju uzskaitījumā gan nav vairāku ministru amatu, tostarp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Kultūras ministrijas, kas nozīmē, ka nekādu gala vienošanos vēl nav. Lielāka skaidrība varētu būt sagaidāma tuvāk nedēļas beigām.
Partiju oficiālās sarunas turpināsies trešdien.
KONTEKSTS:
Nākamo valdību veidos trīs politiskie spēki – parlamentā lielākā frakcija "Jaunā Vienotība" un līdz šim opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie".
Šādai koalīcijai būtu 52 balsis, Siliņa atzīst, ka Saeimā būs nepieciešama disciplīna. Koalīciju varētu atbalstīt neatkarīgais deputāts Oļegs Burovs.
Opozīcijā atstāti līdzšinējie koalīcijas partneri – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts".
