Piebalgs – maz kritizētais eirokomisārs sava darba izskaņā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

 

Kad intrigu dēļ fiasko cieta Ingrīdas Ūdres nominācija eirokomisāra amatam, sešus mēnešus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) komisāra amatu pildīja Sandra Kalniete, bet viņas biroju vadīja Andris Piebalgs. Tā paša gada nogalē viņš pats kļuva par eirokomisāru un atrodas šajā amatā vēl arvien.

Šo 10 gadu laikā amatā Piebalgam tikai pāris reizes gadās piedzīvot kritiku no medijiem, taču tā nav viņu iznīcinājusi. Atsevišķās britu publikācijās viņam pārmesta divkosība.

Piebalgs bija komisārs, kurš lobēja tradicionālo kvēlspuldžu izņemšanu no apgrozības, piesaucot, ka tā ir būtiska enerģijas ekonomija. Šajā gadījumā jāklausa vārdiem, nevis jāseko darbiem, secināja mediji, konstatējot, ka ārpus Piebalgu savrupmājas spilgtas spuldzes deg dienu un nakti.

Uzstājoties Latvijas Universitātē, Piebalgs atzina, ka savulaik iestājies kompartijā, lai īstenotu savas intereses. Arī toreiz saņēma pārmetumus no britu medijiem par to, ka šī politiskā darbošanās nav atspoguļota viņa oficiālajā dzīves gājumā jeb CV.

Par spīti tam Piebalga rokās enerģētikas portfelis kļuva nozīmīgs burtiski vienas nakts laikā, kad 2006.gadā Krievijas-Ukrainas gāzes karā cieš piegādes ES. "Pēkšņi nenozīmīgs portfelis kļuva par ļoti nozīmīgu. Savukārt pēc tam teica – redz, kā nepaveicās, "štruntīgs portfelis" [par attīstības komisāra amatu], aizmirstot to, ka lielākais palīdzības sniedzējs [ir ES], aizmirstot to, ka šie projekti nav tikai lokāli, bet arī globāli," saka politoloģe Žaneta Ozoliņa.

Minot eirokomisārus, mediji tradicionāli nosauc arī valsti, no kurienes viņi nākuši. Tādējādi Piebalgs bijis Latvijas seja ne tikai Briseles koridoros, bet arī eksotiskajos galamērķos. Atbildot uz jautājumu, kāds labums ir ES no palīdzēšanas trešās pasaules valstīm, viņš nevairās minēt arī dzimto Latviju kā piemēru ieguvumiem no Savienības solidaritātes.

Tā ir solidaritāte. ES būvēta uz tās. Esmu latvietis. Daļa no mūsu izaugsmes ir tieši solidaritātes dēļ. Mēs saņemam struktūrfondu finansējumu, atbalstu lauksaimniecībai. Un tam ir liela loma mūsu labklājībā. Ja mums ir iespēja kādu atbalstīt – un mums noteikti ir šādas iespējas – tad tas ir jādara. Jo no vispārējās labklājības celšanās ieguvēji esam arī mēs," iepriekš pauda Piebalgs.

Astoņi portfeļi Eiropas Komisijā ir ietekmīgāki par citiem. Viens no tiem ir Igaunijas komisāra rokās, kuru reizē min arī kā piemēru veiksmīgai savas valsts interešu lobēšanai. Tomēr, vismaz formāli, šajā amatā savas valsts interešu lobēšana nav pieļaujama. Igaunijai ar transporta un Dānijai ar klimata komisāra portfeli vienkārši veicies, kad valsts intereses veiksmīgi sakritušas ar pārstāvētās jomas konkrētā perioda budžeta prioritātēm.

Jā, protams, ka mēs varētu vēlēties, ka Latvijas pārstāvis ir viceprezidents. Šobrīd ir astoņi, un viens ir Sīms Kallass, kas ir transporta komisārs. Nu, jācer, ka šādu funkciju varētu pildīt Valdis Dombrovskis. Un šī brīža vēlēšanas ir devušas viņam zināmu politisko leģitimitāti," norāda ārpolitikas eksperts Andris Sprūds.

Par spīti veiksmīgajai karjerai, Piebalgs jau pērn paziņoja, ka vairāk uz amatu nepretendēs. Tā varētu būt gan džentlmeniska vienošanās, atbrīvojot vietu kandidātam no politiskās komandas, kas noteica paša nonākšanu amatā, gan arī zināms nogurums. Viņš min gan nevēlēšanos vēlreiz piedzīvot Eiropas Parlamenta noklaušināšanu, gan gadu gaitā iekrāto nogurumu no mūžīgajām viesnīcām un lidmašīnām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti