Lai izpildītu Satversmes tiesas (ST) spriedumu, ar kuru uzsvērts valsts pienākums aizsargāt arī viendzimuma partneru ģimenes, Tieslietu ministrija (TM) iesniegusi izskatīšanai Saeimā grozījumus astoņos likumos – Notariāta likumā, Fizisko personu reģistra likumā, Pacientu tiesību likumā, Maksātnespējas likumā, likumos par iedzīvotāju ienākuma nodokli, interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, par valsts pensijām, par valsts sociālo apdrošināšanu.
Par šiem likumu grozījumiem balsoja koalīcijas deputāti.
Izmaiņas paredz, ka divas pilngadīgas personas, kurām ir tuvas, personiskas attiecības un kurām ir kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru, varēs noslēgt partnerību pie zvērinātā notāra, ierodoties personīgi klātienē.
Partnerību veidot nevarēs cilvēki, kuri ir laulībā, radinieki taisnā līnijā, kā arī brāļi un māsas, pusbrāļi un pusmāsas, paredz likuma grozījumi.
Plānots, ka partnerība izbeigsies arī ar personas nāvi vai gadījumā, ja tiesa vienu no personām izsludinās par mirušu, ar vienas vai abu personu laulību, ar abu personu gribas izteikumu notāram vai ar tiesas spriedumu.
Paredzēts, ka ziņas par partnerības nodibināšanu un izbeigšanu būs ierakstāmas Fizisko personu reģistrā.
Līdz ar to valsts un pašvaldību iestādes varēs identificēt partnerību reģistrējušas un izbeigušas personas. Tāpat partnerību Fizisko personu reģistrā varēs, pamatojoties uz tiesas lēmumu, ierakstīt pāri, kuru partnerattiecības iepriekš atzina tiesa.
Pēc partnerības nodibināšanas partnerim būs tiesības pieņemt lēmumus, kas saistīti ar otra partnera ārstniecību, ja viņš pats nebūs spējīgs par sevi parūpēties vai brīvi paust savu gribu, kā arī saņemt informāciju par partneri no ārstniecības iestādēm.
Izmaiņas ļaus arī partneriem iegūt sociālās garantijas, piemēram, saņemt partnerim aprēķinātās pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz viņa nāvei, kā arī iegūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus savstarpējiem dāvinājumiem un aizdevumiem.
Grozījumi arī paredz, ka atbalstu atsevišķās dzīves situācijās, piemēram, personas nāves gadījumā, būs tiesīga saņemt persona, kurai ir partnerība kopā ar personu, kurai piešķirts sociālās apdrošināšanas pakalpojums, valsts sociālais pabalsts vai izdienas pensija.
Uz valsts amatpersonas partneri attieksies tie paši interešu konflikta novēršanas ierobežojumi, kas šobrīd attiecināmi uz valsts amatpersonas radiniekiem. Partnerībā esošā persona būs jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā.
Līdzīgi maksātnespējas administrators nevarēs pildīt amata pienākumus, ja administratora partneris tajos būs personiski vai mantiski ieinteresēts.
Taču partnerība nav paredzēta laulības aizstāšanai.
Plānots, ka normatīvo aktu grozījumi par partnerības ieviešanu stātos spēkā 2024. gada 1. jūlijā.
Likumu grozījumu paketi Saeima izskatīs steidzamības kārtībā divos lasījumos, un grozījumus izskatīšanai Saeimas sēdē galīgajā lasījumā virzīs jau nākamnedēļ, 9. novembrī.
KONTEKSTS:
Pēdējo 20 gadu laikā ir bijuši astoņi mēģinājumi atrisināt neprecēto pāru statusu, taču vairākas iniciatīvas un piedāvātie likumi Saeimā neguva atbalstu.
Taču šogad vasarā, veidojot Evikas Siliņas valdību, kurā ir "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība un "Progresīvie", šie politiskie spēki apņēmās līdz gada beigām pieņemt neprecēto pāru kopdzīves regulējumu, un 30. oktobrī Tieslietu ministrija iesniedza Saeimā grozījumus astoņos likumos, kas paredz ieviest partnerības institūtu.
Zvērināts advokāts Edgars Pastars gan iepriekš skaidroja, ka šīs likumu izmaiņas risinātu neprecētu pāru "degošākās" problēmas, bet ne jautājumus, kas skar mantiskās attiecības, mantojumus, imigrācijas jautājumus vai bērnu tiesības. Bet kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs Kaspars Zālītis iepriekš pieļāva, ka regulējuma nepilnību dēļ arī pēc partnerības institūta ieviešanas būtu jāturpina darbs pie nākamajām likumu izmaiņām, bet tikmēr viendzimuma pāri turpinās tiesāties.
