Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 2. novembrī, nolēma piešķirt 36 300 eiro Mājokļu un vides departamentam jauna kolumbārija projekta izstrādei.
"Vērtējot Eiropas lielo pilsētu pieredzi, redzams, ka kapsētas var attīstīties, vai nu paplašinot teritorijas, kas ir dārgi un laikietilpīgi, vai arī racionāli izmantojot esošo telpu, veicinot urnu apbedījumus un veidojot kolumbārijus. Esošais kolumbārijs jau ir aizpildīts, un tagad aktīvi strādājam pie jauna, vēl plašāka kolumbārija veidošanas," uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps ("Latvijas attīstībai").
Iecere paredz I Meža kapu 10. sektorā izveidot kolumbāriju ar ne mazāk kā 500 nišām apbedījuma urnu novietošanai.
Tas ietver mūsdienu kvalitātes prasībām atbilstošus risinājumus apstādījumu, labiekārtojuma un infrastruktūras izbūvei.
Mājokļu un vides departaments jau ir veicis iepirkumu jaunā kolumbārija projektēšanai. Plānots, ka tagad pēc nepieciešamā finansējuma piešķiršanas projekts būs jāizstrādā deviņu mēnešu laikā, bet pēc tam varēs izsludināt iepirkumu būvniecībai.
Pilsētas pirmo kolumbāriju, kas atrodas II Meža kapos, izveidoja 2017. gadā. Kolumbāriju veido 11 būvju komplekss dažādos līmeņos, kopā radot vienotu kompozīciju. Kopā būvēs ir 288 nišas, kurā katrā paredzēts ievietot četras urnas. Kolumbārija vidū esošai piecu līmeņu ēkai centrā izveidots stikla piemineklis, kuru rotā koks un lidojoši putni, uzraksts "Kolumbārijs", kā arī teksts latviešu un latīņu valodā - "Viņi vienmēr būs mūsu atmiņās". Pēdējā brīvā vieta šajā kolumbārijā tika nopirkta jau pirms diviem gadiem.
Katru gadu Rīgas kapsētās apglabā vidēji 7000 cilvēku. Aptuveni 15% gadījumu aizgājušo radinieki lemj par labu kremēšanai.
Kopumā Rīgas teritorijā ir 26 kapsētas, no kurām 22 ir pašvaldības, bet pārējās ir baznīcu pārziņā. Tā saucamās atvērtās kapsētas, kurās vēl ir vietas jauniem apbedījumiem, Rīgā ir tikai divas - Bolderājā un Jaunciemā.
Piecas kapsētas – Torņakalna, Torņkalna pareizticīgo, Mārtiņa, Sarkandaugavas Kalna un Kapsila – ir slēgtās. Šajās kapsētās atļauts apglabāt tikai urnas ar pelniem jau esošās ģimenes kapavietās, par kurām noslēgts kapavietu uzturēšanas līgums. Atlikušajām kapsētām ir daļēji slēgtu kapsētu statuss, jo tur apbedījumus veic jau izveidotās kapavietās, un gadījumā, ja kapavietas uzturētāja ģimenes kapavietā nav iespējams veikt jaunu apbedījumu, var tikt piešķirta jauna kapavieta.
Visas pašvaldības kapsētas kopā aizņem vairāk nekā četrus kvadrātkilometrus no pilsētas teritorijas. Platības ziņā vislielākā kapsēta ir Jaunciemā – tā ir vairāk nekā 148 hektārus liela.
