Pēc arhitekta Paula Kundziņa ierosinājuma 1924. gada 2. februārī Pieminekļu valdes sēdē pieņēma lēmumu par Brīvdabas muzeja izveidi. Muzeja vajadzībām izraudzījās zemes gabalu bijušās Baložu jeb Bonaventuras muižas robežās. Pirmās senās celtnes publiskai apskatei atvēra 1932.gada vasarā. Muzejs stāsta par dzīvi Latvijas laukos no 17. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum.
"Līdz 19. gadsimtam ikviens mūsu sencis, ikviens latvietis auga lauku sētā, un faktiski mēs runājam par laiku, kas veidoja mūsu tautas pašapziņu. Ikvienam, apzinoties savas saknes, ir vieglāk saprast, kas notiek šodien. Un vieglāk iet savu ceļu nākotnē. Tā sakņu sistēma ir svarīga," norādīja Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktore Zanda Ķergalve.
Priežu silā paslēpušās zemnieku sētas un amatnieku darbnīcas, kas glabā atmiņas no aizgājušām paaudzēm.
Kad muzeju sāka ierīkot, priedes bija pavisam mazas. Līdz ar priedēm auga arī muzeja apmēri. Šobrīd muzejā jau ir 144 būves.
Valsts nozīmes muzejā ik gadu iegriežas ap 100 tūkstoš apmeklētāju, galvenokārt bērni un jaunieši.
"Ja mēs nezinām, kas ir lietots agrāk, ja mēs nezinām, no kurienes mēs nākam, tad ir ļoti grūti aptvert, uz kurieni mēs ejam. Ja mēs ieejam istabā un demonstrējam dzīvi skalu gaismā, tad mēs varam apjēgt, ka dzīvojam citā laikmetā, citā pasaulē. Un tās mūsu problēmas var būt ir pat nenozīmīgas. Un, ja mēs ieejam viena zemnieka klētī un redzam, ka viņam jau rudenī bija jābūt skaidram, vai viņš izdzīvos līdz pavasarim, tad tas mums liek domāt, vai mēs mākam taupīt, rēķināties ar nākotni," sprieda muzeja krājuma galvenais glabātājs Mārtiņš Kuplais.
Simtgades konferencē muzeju pārstāvju un kultūras mantojuma eksperti runāja arī par nākotnes iecerēm.
"Muzeji tiek galā ar visu. Vienīgā lieta, kā mums patiesi pietrūkst – vairāk vai mazāk –, tā ir nauda.
Brīvdabas muzeja gadījumā vislielākais izaicinājums un nākotnes plāniem ir jaunas krājuma ēkas būvniecība.
Jūs labi saprotat, ko tas nozīmē skaitļu valodā," norādīja Ķergalve.
Ja būs pietiekamas finanses, pēc dažiem gadiem ekspozīcijā varētu dižoties vēl viena senā sēta.
"Mums ir vairāk nekā 10 ēkas, kas stāv jau gadiem krautnēs un pašlaik tiek plānots, topogrāfiskais plāns... kā ierīkosim Augšzemes sētu, mums ir krājumā klēts, rija, saimniecības ēka," atzina Kuplais.
Savu simtgadi muzejs atzīmēs piecu gadu garumā ar dažādiem pasākumiem un jaunām ekspozīcijām.
