Četru stundu saruna ar ministru lauksaimnieku protestu neatceļ

Pēc četru stundu ilgām sarunām ar zemkopības ministru lauksaimnieki tomēr neatcels pirmdienā, 5. februārī, plānotos protestos, ar kuriem grib pievērst uzmanību problēmām nozarē.

Četru stundu saruna ar ministru lauksaimnieku protestu neatceļ
00:00 / 02:29
Lejuplādēt

Lauksaimniecības nozares pārstāvji uzsvēruši, ka birokrātiskās prasības un valdības pārstāvju vienaldzība draud samalt lauksaimniecības nozari. Tāpēc lauksaimnieki izvirzījuši piecas prasības premjerei Evikai Siliņai ("Jaunā Vienotība") un zemkopības ministram Armandam Krauzem (Zaļo un zemnieku savienība).

Lauksaimnieku prasības:

  • Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītējs importa aizliegums bez pārejas perioda.
  • 5% samazinātās PVN likmes atjaunošana Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
  • Birokrātijas mazināšana lauksaimniecības nozarē.
  • Plašāka pieeja apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām.
  • Atteikšanās no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.

Pēc vairāku stundu ilgām sarunām, kurās diskutēts, kad un kā prasības īstenot, zemkopības ministrs pauda – lai gan atsevišķos jautājumos viedokļi ar lauksaimniekiem atšķiras, tomēr daudzviet domas sakrīt. Viņš arī sacīja, ka pie daudzu jautājumu risināšanas darbs ir ne tikai uzsākts, bet arī turpināsies.

"Noteikti šo visu, ko esam apņēmušies, izdarīsim. Un es šobrīd neredzu, ka būtu pamats zemniekiem būt ielās tik ilgi, kā tas ir Francijā, Vācijā vai citur. Tiešām man pēc šodienas sarunām ir pārliecība, ka par lielāko daļu mēs esam vienojušies un darbi ir izdarāmi. Ar atsevišķiem izņēmumiem, kas, protams, nav realizējami ātri un arī nav realizējami tikai ar Zemkopības ministrijas palīdzību," sacīja Krauze.

Savukārt biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norādīja, ka sarunu laikā bija iespēja dzirdēt vēlmju formā izteiktas darbības – mēs domāsim, darīsim, rīkosimies. Taču konkrēti termiņi netika piedāvāti, līdz ar to arī plānotos protestus neatceļ cerībā, ka tas motivēs ātrāk paveikt solīto.

"Mēs tiešām esam novērojuši to, ka ir vajadzīgs tāds stiprs impulss, lai ministrijas ierēdņi un ministrs sāktu darīt. Es ceru, ka protesta akcija, kas notiks 5. februārī, būs signāls, ka nevar vairs jokoties. Un tas nebūs tikai īstermiņa. Mums ir 150 jautājumi, kas ir jārisina, un tomēr būs uz rezultātu mērķēta kopdarbība," sacīja Lazdiņš.

No pirmdienas, 5. februāra, zemnieki sāks protestus vairākos Latvijas reģionos – Saldū, Talsos, Liepājā, un citviet, tā virzoties uz Rīgu.

Protestos izmantos arī lauksaimniecību tehniku, tāpēc iedzīvotājiem jārēķinās ar apgrūtinātu satiksmi uz valsts galvenajiem autoceļiem.

Operatīvie transportlīdzekļi netiks traucēti, un policija un pašvaldības ir informētas par protestiem.

KONTEKSTS:

Lai pievērstu uzmanību un rastu risinājumu daudziem lauksaimniecības nozarē sasāpējušiem jautājumiem, kas iestrēguši politiskajos un ierēdniecības gaiteņos, simtiem Latvijas zemnieku 5. februārī sāks protestus reģionos. Nozares pārstāvji atzīst, ka birokrātiskās prasības un valdības pārstāvju vienaldzība draud samalt lauksaimniecības nozari.

Pašlaik arī citās Eiropas valstīs, tostarp Vācijā un Beļģijā, notiek plaši lauksaimnieku protesti. Piemēram, Francijā 120 ceļu blokādēs iesaistīti vairāk nekā 12 tūkstoši lauksaimnieku un 6000 traktoru. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti