Krišjāņa Kariņa vizīšu pamatojums

2021. gads

• 7. maijā Ministru prezidents no Rīgas devās uz Portu, kur 7. un 8. maijā norisinājās neformālā Eiropadome. 
• 5. oktobrī Ministru prezidents vadīja Krīzes vadības padomes sēdi un Ministru kabineta sēdi, pēc kuras uzreiz devās uz neformālo Eiropadomi Ļubļanā, kas notika 5. un 6. oktobrī.
• 10. novembrī Ministru prezidents devās uz Berlīni, lai tiktos ar  Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Bundestāga CDU/CSU parlamentārās grupas vadītāju Ralfu Brinkhausu, Portugāles premjerministru Antonio Kostu un visu jauno Vācijas  koalīciju veidojošo partiju pārstāvjiem augstā līmenī.
• 1. decembrī Ministru prezidents devās uz Parīzi, lai tiktos ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Šī bija nozīmīga divpusēja vizīte, pirms Francija pārņēma prezidentūru Eiropas Savienībā (ES). Bija būtiski runāt par NATO lomu, Krievijas draudiem Eiropas drošībai u. c. jautājumiem. Tikšanās laiks tika stingri noteikts no uzņemošās puses, un to nebija iespējams mainīt, lai pielāgotos regulāro lidojumu laikiem. Vizītes ietvaros bija arī atsevišķa tikšanās ar OECD vadītāju. 

2022. gads

• 19. janvārī Ministru prezidents devās uz Varšavu, kur tikās ar Polijas premjerministru Mateušu Moravecki. Šī vizīte bija nozīmīga reģiona drošībai. 

Bija sarežģīta situācija uz Baltkrievijas robežas, un tika saņemta arī ASV izlūkošanas informācija par plānoto Krievijas uzbrukumu Ukrainai – tāpēc strauji tika organizēta vizīte uz Varšavu.

• 10. februārī Ministru prezidents devās uz Berlīni, lai tiktos ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Šī Baltijas valstu pārstāvjiem bija pirmā tikšanās ar jaunievēlēto kancleru. Krievijas uzbrukuma Ukrainai priekšvakarā Vācija skaidri paziņoja par drošības garantijām Baltijas valstīm (NATO 5. pants) un skaidri iezīmēja, ka uzbrukumam Ukrainai sekos asa Rietumu reakcija. Arī šeit uzaicinājums uz tikšanos bija ar īsu brīdinājumu.
• 17. februārī Ministru prezidents no Rīgas devās uz Briseli, kur tikās ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu, Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu un Vācijas kancleru Olafu Šolcu; šajā datumā Ministru prezidents piedalījās arī Eiropas Savienības–Āfrikas Savienības samitā. 18. februārī Ministru prezidents tikās ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Robertu Metsolu un pēc tikšanās atgriezās Rīgā. 

Šajā laikā reisi uz Briseli vēl nekursēja ar tādu regularitāti, kādu pamazām jau bija izdevies atjaunot uz citiem galamērķiem. Attiecīgi, lai delegācija vajadzīgajā laikā nokļūtu Briselē, bija nepieciešams izmantot speciālo reisu.

• 10. martā Ministru prezidents no Rīgas devās uz Parīzi, kur no 10. līdz 11. martam norisinājās neformālā Eiropadome. Šīs neformālās Eiropadomes laikā tika lemts par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, un Latvijas Ministru prezidents iestājās stingrā pozīcijā par šī statusa piešķiršanu, kas sekmēja Ukrainai pozitīvu lēmumu nākamajās sarunās.
• 14. martā Ministru prezidents no Rīgas devās uz Londonu, kur 14. un 15. martā piedalījās Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) dalībvalstu līderu sanāksmē un tikās ar Lielbritānijas premjerministru Borisu Džonsonu. JEF līderu sanāksmē tika runāts par ātro reaģēšanas spēku spējām ierasties krīzes situācijā, pirms vēl NATO spējusi noreaģēt. Šis ir būtisks formāts Baltijas valstu drošībai, īpaši nozīmīgi tas bija jau uzreiz pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. 14. un 15. marta sanāksmes rezultātā nākamā JEF līderu sanāksme veiksmīgi tika noturēta Rīgā 2022. gada decembrī. 
• 2. jūnijā Ministru prezidents tikās ar Slovākijas premjerministru Edvardu Hēgeru un piedalījās augsta līmeņa konferencē "Globsec 2022 Bratislava Forum". Došanās uz Slovākiju bija ar regulāro reisu (no Amsterdamas, kur Ministru prezidents iepriekšējā dienā bija piedalījies Eiropas Tautas partijas kongresā un ar vairāku valstu un valdību vadītājiem pārrunājis drošības situāciju Eiropā, Krievijas īstenoto karu Ukrainā un atbalstu Ukrainai). 

Atgriezties no Bratislavas ar regulāro reisu nebija iespējams; nākamais regulārais reiss būtu pieejams tikai nākamās dienas vakarā no Vīnes, tāpēc atgriešanās tika organizēta tajā pašā dienā ar speciālo reisu.

• 14. jūnijā Ministru prezidents atgriezās Rīgā no Hāgas, uz ko savukārt ar komercreisu bija ieradies no vizītes Spānijā, uz kuru došanās arī bija komercreisā. Hāgā Ministru prezidents tikās ar ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un vairāku NATO sabiedroto valstu un valdību vadītājiem. Šajā formātā Latvijas Ministru prezidents bija vienīgais aicinātais no Baltijas valstīm; bija ģeopolitiski nozīmīgi piedalīties šajās sarunās, kur notika arī gatavošanās Latvijai svarīgajam NATO samitam Madridē.
• 30. augustā Ministru prezidents no Rīgas devās uz Kopenhāgenu, kur piedalījās Baltijas jūras valstu samitā. Samits iepriekš tika plānots Bornholmā, bet divas dienas pirms pasākuma lidostas darbinieku streika dēļ tika pārcelts uz Kopenhāgenu; došanās uz Kopenhāgenu notika pēc MK sēdes. Samitā uzmanība bija pievērsta Baltijas jūras valstīm – kā tām pēc iespējas labāk pārvarēt enerģētisko atkarību no Krievijas un līdz ar atjaunojamo energoresursu attīstību stiprināt savu enerģētisko neatkarību un noturību.
• 4. septembrī Ministru prezidents no Rīgas devās uz Berlīni, lai tur piedalītos Baltijas valstu premjerministru sanāksmē, tiktos ar Vācijas politiķiem un Frīdriha Hajeka fonda starptautiskās balvas pasniegšanas ceremonijā saņemtu fonda piešķirto starptautisko balvu par brīvā tirgus ekonomikas konsekventu aizstāvību, īstenojot uz tirgu orientētu ekonomikas un budžeta politiku.
• 6. oktobrī Ministru prezidents devās uz Prāgu, kur piedalījās Eiropas politiskās kopienas sanāksmē un tikās ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu. 7. oktobrī Prāgā notika neformālā Eiropadome.

2023. gads

• 17. martā Ministru prezidents no Žešuvas (Polijā) atgriezās Rīgā pēc vizītes Ukrainā, kur bija ticies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku un Ukrainas premjerministru Denisu Šmihalu, lai pārrunātu turpmāko nepieciešamo atbalstu Ukrainas cīņā pret Krievijas agresiju un Ukrainas integrācijas centienus Eiropas Savienībā un NATO. Uz Varšavu tika lidots ar regulāro reisu; lai nonāktu Ukrainas galvaspilsētā, tika izmantots autotransports un vilciens, savukārt atpakaļceļā līdz Polijai tika izmantots vilciens. 

No Polijas nebija iespējama atgriešanās ar regulāro reisu konkrētajā dienā, tāpēc no Žešuvas tika izmantots speciālais reiss. Vizītes datums tika vairākkārt mainīts un pieskaņots Ukrainas puses uzņemšanas iespējām.

• 1. jūnijā Ministru prezidents no Rīgas devās uz Eiropas Politiskās kopienas sanāksmi Kišiņevā. Samita norises laikā Kišiņevas lidosta tika slēgta regulārajiem reisiem.
• 20. jūnijā Ministru prezidents pēc valdības sēdes vadības devās uz Londonu, kur piedalījās divpusējās tikšanās un 21. jūnijā – Ukrainas atjaunošanai veltītā konferencē. Regulārie reisi nebija pieejami pēcpusdienā, kas ļautu ielidot pirms programmā paredzētās tikšanās.
• 17. jūlijā Ministru prezidents no Rīgas devās uz ES–CELAC (Latīņamerikas un Karību valstu kopienas) trešo samitu, kas norisinājās 17. un 18. jūlijā Briselē. ES–CELAC samitā piedalījās un Briselē ieradās 62 valstu līderi – 29 ES dalībvalstu un ES institūciju līderi un 33 Latīņamerikas un Karību valstu valdību vadītāji, kas rada papildu drošības un loģistikas prasības. Organizatoriski samits bija ļoti komplicēts, praktiskā informācija un programma tika mainīta vairākas reizes un precizēta pat norises dienā, ņemot vērā daudzu Latīņamerikas un Karību valstu pēdējā brīža sniegto loģistikas informāciju. Tas savukārt radīja arī izmaiņas samita kopīgajā un līdz ar to arī Latvijas Ministru prezidenta vizītes programmā. Samita sagatavošanas vizīte, ko organizēja Padomes Ģenerālsekretariāta protokols, notika tikai 15. jūlijā.