Latvijas Radio zivju pārstrādes uzņēmumā viesojas brīdī, kad darbinieces vēl rosās pie ražošanas līnijām un pilda konservu kārbās tunci. Bet tuvākajās dienās Juliana Belonogina jau dosies uz Nodarbinātības valsts aģentūru, lai varētu saņemt bezdarbnieka pabalstu: „Jāsaved vēl cehs kārtībā, vēl jau arī visi dokumenti Personāldaļā nav. Piektdien teica, ka būšot. Tad jau pirmdien noteikti.”
Līdzīgas situācijas nācies piedzīvot ne vienu reizi vien, arī deviņdesmitajos gados, kad mainījās īpašnieki, stāsta uzņēmuma darbiniece. Piedzīvoti laiki, kad mēnešiem nav maksātas algas, bet tagad viss bijis kārtībā: „Pagaidām, ja ir cerība, ka septembrī atsāks darbu, tad jau to vasaru kaut kā var pārciest. Galvenais, lai atsāk, citādi būs bēdīgi.”
Zivju pārstrādes uzņēmuma „Kolumbija Ltd.” pārstāvis Igors Krupņiks pašreizējo situāciju salīdzina ar haosu, kurā nav īstas skaidrības par nākotni. Lai uzņēmums šobrīd varētu izdzīvot, ir jānotiek nopietnai optimizācijai, kas skar arī cilvēkus.
Jāpiebilst, ka uzņēmums pieder Krievijas uzņēmējiem. „Tā pavisam atbrīvot cilvēkus mēs netaisāmies. Mēs to cilvēkiem skaidri pateicām. Tagad gatavojamies tam, lai aptuveni 200 cilvēkiem būtu iespēja saņemt bezdarbnieka pabalstu. Tajā pašā laikā mēs plānojam darbā pieņemt atsevišķas brigādes, kas ik pa laikam izpildīs pasūtījumus,” stāsta Krupņiks.
Krievijas tirgus ir aptuveni 40-45% no kopējā eksporta apjoma, taču problēmas ar Krievijas un citu valstu naudas vērtību jau sākušās pērnā gada decembrī. Tas viss veidojis zaudējumus, skaidro uzņēmuma vadītājs. Pašlaik nav arī īstas skaidrības, kas notiks ar tranzītu uz Kazahstānu, kur uzņēmumam ir liels noieta tirgus.
Igors Krupņiks uzskata, ka notiekošais nav tikai politikas jautājums vien un aktīvāk jāstrādā arī Pārtikas un veterinārajam dienestam: „Somijai zivs tirgus nav aizvērts, arī Lietuvai, Vācijai un Itālijai. Nav tikai tā, ka politika Eiropas Savienības virzienā. Nav mums tagad jāvelk deķis uz galvas un jāsaka, ka mūs neviens nemīl un mēs tur vairāk nepārdosim.”
Komentējot Ķīnas tirgus iespējas, Igors Krupņiks ir skeptisks, tas gan nenozīmē, ka uzņēmums tās neizmantos: „Jāsaprot, ka tas ir specifisks tirgus, kas nav pieradis pie mūsu produkcijas. Tas ir ļoti nekorekts tirgus. Es savulaik, būdams Krievijā, strādāju ar Ķīnu. Katru trešo sūtījumu neapmaksāja. Tur nav striktu juridisku instrumentu, lai, piemēram, tiesātos, ir zināmas fantastikas deva tajā visā. Kā tas reāli izskatīsies? Varbūt būs kāds eksporta procents. Vēl ir liels mājas darbs, lai, piemēram, etiķetes iztulkotu ķīniešu valodā.”
Tikmēr Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles darbinieki jau ir informēti par gaidāmo cilvēku pieplūdumu no zivju pārstrādes uzņēmuma. Pašlaik viņiem nav informācijas, ka cilvēkus plānotu atbrīvot arī citi ar šo nozari saistīti uzņēmumi, skaidro filiāles vadītājas vietniece Māra Zeme: „Protams, ka tas ietekmēs kopējo bezdarba līmeni. Šobrīd Liepājā bezdarba līmenis ir 11,9%. Ir tendence bezdarba līmenim paaugstināties. Viennozīmīgi, ja reģistrēsim šos atbrīvotos cilvēkus, tad, protams, bezdarba līmenis palielināsies.”
Vel pirms dažām dienām bezdarba līmenis bija 11,6%. Bezdarba pieaugumu veicinājis arī „KVV Liepājas metalurgs”. No šī uzņēmuma pašlaik filiālē ir reģistrējušies 110 cilvēki. Jūnija pirmajās dienās katru gadu reģistrējas arī skolu ēdnīcu darbinieki, kas ietekmē bezdarba līmeni.
Par pašreizējām darba vakancēm stāsta Māra Zeme: „Šobrīd ir 225 brīvas darba vietas. Jāsaka, ka vienkāršām profesijām vakanču skaits ir salīdzinoši neliels un tās ļoti ātri aizpildās.” Pašlaik vakantas ir vietas būvniecības jomā, ēdināšanas, pārdošanas un citās sfērās.
Jau ziņots, ka jūnija pirmajās dienās stājies spēkā Krievijas noteiktais aizliegums zivju un zivju produkcijas importam no Latvijas un Igaunijas. Savukārt šonedēļ koalīcijas partijas vienojās piešķirt Latvijas zivrūpniekiem nodokļu brīvdienas.
Jau maija beigās "Rosseļhoznadzor" paziņoja par plāniem aizliegt ievest Krievijā zivis un zivju produkciju no Latvijas un Igaunijas. Pirms tam maijā "Rosseļhoznadzor" inspicēja piecus zivju pārstrādes uzņēmumos Latvijā un četrus - Igaunijā. Lielākoties tie bija šprotu ražotāji.
Krievija pērn augustā uz gadu noteica lauksaimniecības un pārtikas produkcijas importa aizliegumu no Eiropas Savienības un citām valstīm, kas pret Krieviju ir vērsušas sankcijas saistībā ar krīzi Ukrainā.
