Ziņojums: Vidējā termiņā nav izdevies panākt plānotos ieguldījumus pētniecībā un attīstībā

Vidējā termiņā nav izdevies panākt plānotos ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā ziņojumā par Latvijas nacionālās reformu programmas "Eiropa 2020" izpildi.

Ministru kabinets 2017.gada aprīlī atbalstīja Latvijas nacionālo reformu programmu "Eiropa 2020", kurā bija ietverti nosacījumi straujākai ekonomikas izaugsmei, kā arī noteikta virkne sasniedzamo mērķu.

Atskaitē par Latvijas paveikto reformu plāna izpildē norādīts, ka nav sasniegs mērķis palielināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā līdz 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Dati par 2018.gadu liecina, ka ieguldījumi šajā jomā ir 0,64% no IKP jeb 186,2 miljoni eiro. Ziņojumā secināts, ka Latvijai neizdosies sasniegt nacionālajā līmenī noteikto mērķi attiecībā uz ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā.

Tāpat secināts, ka Latvijā ir ne tikai zemi kopējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, bet arī to apmērs, rēķinot uz vienu zinātnisko darbinieku, kas 2018.gadā veidoja 30 833 eiro, kas ir  29% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, proti, 105 568 eiro.

"Tomēr, neskatoties uz zemajiem ieguldījumiem, Latvijas zinātnieki uzrāda augstu veikto ieguldījumu efektivitāti, ko parāda tas, ka Latvijai vienas zinātniskās publikācijas izmaksas attiecībā pret kopējiem izdevumiem ir 94 000 eiro, kas ir 27% no ES vidējā līmeņa.

Latvijas zinātnieki par daudz mazākiem ieguldījumiem sasniedz līdzvērtīgus pētniecības rezultātus kā kolēģi citās ES valstīs," secināts ziņojumā.

Starp galvenajām problēmām pētniecībā un attīstībā ziņojumā minēts lielais mazo uzņēmumu īpatsvars, kam nav kapacitātes ieguldīt šajā jomā, nepietiekamais privātā sektora ieguldījumu līmenis, mazs nodarbināto skaits zinātnē, pētniecībā, tehnoloģiju attīstībā un inovācijā, kā arī nepietiekama sadarbība un koordinācija starp zinātniskajām institūcijām, augstākās izglītības iestādēm, valsts pārvaldes iestādēm un industriju.

Tāpat ziņojumā norādīts, lai arī zinātnē ir panākts būtisks starptautiskās sadarbības progress, tomēr joprojām ir nepietiekami attīstīta starptautiskā sadarbība, it īpaši inovācijās.

Vienlaikus ziņojumā ietverta arī citu mērķu izpilde. 2017.gadā tika prognozēts, ka augstākās izglītības ieguvušo personu īpatsvars līdz 2020.gadam veidos 34-36%. Šis mērķis ir pārsniegts, jo augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars ir 45,7%.

Tāpat Latvija bija nospraudusi mērķi samazināt skolu nepabeigušo jauniešu īpatsvaru līdz 10% un 2019.gadā skolu nepabeigušo jauniešu īpatsvars bija 8,7%.

No ziņojuma izriet, ka pēdējo gadu laikā izdevies samazināt nabadzības riskam pakļauto un/vai zemas darba intensitātes mājsaimniecībās dzīvojošo personu skaitu par 124 000, lai gan plāns paredzēja šo skaitu samazināt par 121 000.

Tāpat Latvija sasniegusi mērķi palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru bruto enerģijas patēriņā līdz 40%. 2018.gadā šī mērķa reālā izpilde bija 40,3%.

Pēc Latvijas kvantitatīvajiem mērķiem, līdz 2020.gadam bija paredzēts sasniegt nodarbinātības līmeni 73% apmērā iedzīvotāju grupai vecumā no 20 līdz 64 gadiem. Pēc EM sniegtajiem datiem, šis mērķis ir sasniegts, jo nodarbinātības līmenis 2019.gadā bija 77,4%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti