ĪSUMĀ:
- Kredīta limits lauku zemes iegādei pacelts no 430 000 līdz miljonam eiro.
- ZM skaidro: Daudziem kredīti nav lieli, bet to bija daudz, tā sasniegts limits.
- Zemnieku pārstāvis: Daudziem kreditēšana aktuāla nomātas zemes iegādei.
- Covid-19 krīzes laikā īpašnieki bieži vien izvēlas pārdot zemi.
- Zemnieku pārstāvis: Krīzes laikā arī bankas nevēlas kreditēt.
- Dažviet arī zemes cenas pieaug, jaunajiem zemniekiem konkurence - sarežģīta.
Ņemot vērā, ka daudzu lauksaimnieku aizņēmums zemes iegādei ir sasniedzis valsts atbalstītajā kreditēšanas programmā noteikto robežu 430 000 eiro, turpmāk pieejamais aizdevuma apmērs vienam zemniekam vai vienam vienotam uzņēmumam būs 1 miljons eiro. Zemkopības ministrijas grozījumus zemes kreditēšanas programmā atbalstījusi valdība.
“Pamatā tie aizdevumi vienam zemniekam ir 49 līdz 100 tūkstoši eiro. Tie nav lieli kredīti, bet to ir daudz. Tā kā ir lauksaimnieki, kas šajos gados ņēmuši piecus vai pat 10 kredītus un ir sasnieguši savus griestus,” norādīja ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute.
“Sanāk, ka viņi vairs šo programmu izmantot nevarēja. Bet pašlaik tie zemnieki, kas iepriekš bija izsmēluši šo 430 tūkstošu eiro aizdevuma limitu, varēs attīstīties un vēl aizņemties, lai iegādātu arī to zemi, kas viņiem ilgus gadus ir bijusi nomā,” skaidroja Biruta Ingiļāvičute.
''Zemnieku saeimas'' pārstāvis Mārtiņš Trons apstiprina, ka daudziem zemniekiem valsts zemes kreditēšanas programma ir aktuāla tieši līdz šim nomātas zemes izpirkšanai.
Turklāt Covid-19 krīzes laikā lauksaimnieki novērojuši tendenci, ka daļa iedzīvotāju biežāk izvēlas pārdot savu ilgstoši izīrēto zemi.
“Tā problēma, kas pastāv Latvijā, ir tas, ka aptuveni 60% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir nomas platības. Ja pienāk situācija, ka zemniekam ir jāiegādājas tā zeme, uz kuras viņš saimnieko, jo īpašnieks pēkšņi ir izdomājis to pārdot, tad tā ir jānopērk. Vai arī otrs risinājums ir, piemēram, mazināt ganāmpulku, jo platības saruks, vai atdot bankām kādu tehniku, kas iegādāta līzingā, un līdz ar to mazināt savu saimniecisko darbību. Tā kā situācijas ir dažādas,” stāstīja Trons.
“Vēl jāsaprot arī šī Covid-19 situācija, kas radījusi apstākļus, ka daudzas bankas ir norāvušas rokas bremzi attiecībā uz zemes iegādes kreditēšanu,” piebilda zemnieku pārstāvis.
Jauno zemnieku kluba vadītāja Sandra Eimane aizdevumu limita paaugstināšanu vērtē pozitīvi, lai attīstītos arī mazie un vidējie lauksaimnieki.
Atsevišķos reģionos arī zemes cenas pieaug, un jaunajiem zemniekiem konkurence par zemi ir īpaši sarežģīta.
“Vienkārši tas noteikti nav, bet arī atkarīgs no tā, kādu nozari zemnieks vēlas attīstīt, kādā reģionā saimniecība atrodas. Piemēram, manā reģionā apkārt draud citu saimniecību likvidācija, jo nav, kas pārņem to zemi, un tajā brīdī jaunais lauksaimnieks vēlas saimniekot un iegādāties zemi, bet atspēriena iepriekšējos gados jaunajiem vēl nav bijis, un tad šis aizdevuma piedāvājums ir īstais brīdis.
Turklāt viens no atbalsta piešķiršanas kritērijiem arī ir tieši jaunajiem lauksaimniekiem līdz 40 gadu vecumam,” norādīja Eimane.
Zemes kreditēšanas programmā kopš 2012. gada kopumā izsniegti vairāk nekā 2000 aizdevumu, un zemes platība, ko zemnieki nopirkuši par šiem kredītiem, ir ap 43 tūkstoši hektāru.
Plašāka informācija par atbalstu lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei pieejama "Valsts attīstības finanšu institūcijas "Altum"" mājaslapā.
