Ekonomika otrajā ceturksnī augusi lēnāk nekā gaidīts, taču ne tik daudz Krievijas un Ukrainas konflikta ietekmē, - lēnāk augusi pakalpojumu sfēra, un te ir daudz jautājumu, kāpēc izaugsme ir zemāka par potenciālu, norādīja ministrs.
Viņš pieļāva, ka trešajā un ceturtajā ceturksnī, iespējams, izaugsme būs lielāka pat par spīti Krievijas embargo pārtikas importam, jo tas ietekmē mazāk nekā 1% no iekšzemes kopprodukta.
Taču Finanšu ministrija, tāpat kā citas iestādes un ekonomisti, koriģē ekonomikas izaugsmes tempus uz leju - no 4% uz 2,9%, un tas, protams, samazinās potenciāli sadalāmas budžeta naudas apjomu, būs mazāk iespēju piešķirt līdzekļus dažādām vajadzībām, būs „jāpiebremzē ambīcijas, kas saistītas ar tēriņiem”.
Vilks arī atzina, ka „ir ļoti nelāgi, kad ir vēlēšanas un budžets vienā laikā”, tas nenāk par labu arī Latvijas tēlam investoru acīs, investori skatās, vai valsts turpinās mazināt deficītu vai „palaidīs grožus vaļīgāk”.
Ministrs skaidroja, ka neapšauba pieprasījumu nepieciešamību, bet jautājums ir par laiku, kad tos varēs apmierināt. Pašreiz ministrijas jaunām iniciatīvām jau lūgušas 540 miljonus eiro, un ir skaidrs, ka tas nav iespējams.
Budžeta sadalāmā nauda jau pašlaik „ir mīnusos”, jo budžets veidots, gaidot 4% izaugsmi, arī nodokļu ieņēmumi ir mazāki, tagad budžets aug par 1% , bet iepriekšējos gados tie bija 5%, stāstīja ministrs.
Viņš gan uzsvēra, ka obligātās lietas, kurām jāpalielina finansējums, ir aizsardzība un veselība „un, iespējams, vēl viena otra joma”, taču atgriezties pie budžeta deficīta audzēšanas nedrīkst.
Vilks atzina, ka nepalielināt finansējumu veselības nozarei nākamgad nav iespējams, taču atturējās prognozēt, par cik lielu summu, - par to jāspriež jau nākamajai valdībai pēc vēlēšanām.
Pirms vēlēšanām jebkurš grib atbalstīt un aizstāvēt savu nozari, bet jāskatās reālā situācija, un, lai gan populisms būs liels, ir jāsagaida vēlēšanas un jauna valdība, sacīja Vilks.
