Līdzīgi kā iepriekš Vilks norādīja uz ekonomikas noturīgumu un elastību pandēmijas laikā: "Tendences ir pozitīvākas, ekonomika aug straujāk šogad. Mēs redzam, ka ekonomika ir noturīga pret krīzēm, arī Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem, elastīga. (..) Šogad būs būtiski straujāka izaugsme, nekā tika lēsts pavasarī. Nākamgad varbūt zemāka." Svarīgi esot arī tas, ka uzlabojas nodarbinātība un sarūk bezdarbs, kā arī gaidāms spēcīgs algu kāpums.
Vienlaikus viņš vērsa uzmanību uz inflācijas kāpumu, par ko esot lielākas bažas. “Inflācija pieaugs gan šogad, gan nākamgad. Visā pasaulē pēc pandēmijas ekonomika iekustējusies ātrāk, savukārt dažādas piegādes, materiālu ieguve nav tādā tempā iespējama, kā varbūt gribētu patērētāji. Arī dažādas klimatiskās izmaiņas,” sacīja Vilks.
Inflācija gan Baltijas valstīs kopumā, gan Latvijā varētu pārsniegt 5%. “Tā nav gada vidējā. Tas varētu būt viens brīdis, pīķis, gadu mija,” piebilda Vilks.
Lielāka inflācija varētu būt saistīta arī ar energoresursu cenām.
“Galvenais, cik augstu uzkāpj un kāds noturīgums. Iepriekšējās prognozes bija tādas, ka uzkāpj un pāris ceturkšņos inflācija pakrītas. Tagad nav vairs tāda viedokļa ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Centrālajā bankā.
Varētu arī nākamais gads būt ar salīdzinoši augstu inflāciju,” sacīja Vilks.
Viņš gan piebilda, ka ekonomikas pārkaršana nekur Eiropā nedraud.
