Ja par pamatu vērtējumam par Latvijas kapitāla nozīmi Latvijas uzņēmējdarbībā ņem statistiku, kopumā situācija var šķist visai pozitīva, jo Latvijas kapitāls ir pārliecinošam vairākumam Latvijas uzņēmumu – gandrīz 87%. Un Latvijas kapitāla uzņēmumos ir nodarbināti arī aptuveni 80% no uzņēmumos strādājošajiem.
Tomēr faktiskā situācija ir vērtējama neviennozīmīgi. Jāņem vērā, ka būtisku daļu no šīs statistikas veido arī valstij un pašvaldībām piederoši uzņēmumi.
Līdz ar to vidējais Latvijas kapitālam piederošais uzņēmums patiesībā ir ļoti neliels – ar vidējo darbinieku skaitu 2,84.
Iespējams, tieši tāpēc vairākums ekspertu, runājot par Latvijas ekonomikas aktuālajiem jautājumiem, uzņēmumu kapitāla piederību kā problēmu min ļoti reti. Vietējo uzņēmēju aktivitāte, ieguldot līdzekļus biznesā, lielā mērā korelē ar ārvalstu investoru aktivitāti un arī otrādi. Diemžēl esošās tendences nav iepriecinošas, un kopumā statistika liecina, ka Latvijas iedzīvotāji nelabprāt uzņemas ar biznesu saistīto risku.
“Attīstītāko valstu jeb bagātnieku klubiņa OECD valstīs publiskajā pārvaldē strādā vidēji vairāk nekā 21% cilvēku. Latvijā publiskajā pārvaldē strādā vairāk nekā 30%. Tas parāda, ka mums ekonomiskā situācija ir neveselīga – pārāk maz cilvēku strādā biznesā un pārāk daudz publiskajā pārvaldē. Un tas ir iemesls tam, ka šī biznesa vide nav pietiekami attīstīta, nav pietiekami labs biznesa klimats. Līdz ar to mums ir par maz uzņēmējdarbības,” skaidro Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.
“Un mums pietiekami mazam cilvēku skaitam jāpabaro pietiekami lielais skaits, kas strādā publiskajā pārvaldē,” norāda LTRK vadītājs.
Nozīmīgu ārvalstu investoru ienākšana parasti veicina arī vietējo uzņēmēju sarosīšanos, un otrādi – rosīgi un veiksmīgi vietējie uzņēmēji piesaista ārvalstu investoru interesi.
Vairākās no Latvijas ekonomikas nozarēm, piemēram, informācijas tehnoloģiju un komunikāciju nozarēm, ekspertu vērtējumā, ārvalstu investīciju ienākšana, piemēram, riska kapitāla veidā, ir pat ieguvums. Uzņēmumiem nodrošina tik nepieciešamos līdzekļus tālākajai attīstībai.
“Runājot par tām nozarēm, uz kurām informēti investori, kas nenoliedzami ir privātā un riska kapitāla fonda pārvaldnieki, liek likmes, skaidri redzam procentuāli ļoti lielu īpatsvaru informācijas tehnoloģiju un telekomunikācijas sektorā. Tāpat pretēji klišejai, ka Latvijā neattīstās ražošana, pietiekami liels skaits arī ražojošu uzņēmumu, arī uz eksportu orientētu uzņēmumu šajā sarakstā. Un papildus tam arī pakalpojumu un ar elektroniku saistīti uzņēmumi,” stāsta uzņēmuma “KPMG” pārstāvis Aivars Jurcāns.
Savukārt, domājot par Latvijas kapitāla uzņēmumiem, ir jāatceras, ka ļoti no daudzi no tiem, visticamāk, nekad nekļūs ne par lieliem darba devējiem, ne arī ļoti konkurētspējīgiem eksportētājiem. Tomēr tie nodrošinās ikdienišķu iztiku to īpašniekiem un to ģimenēm.
Līdzšinējā valsts politika šādiem uzņēmumiem līdz šim gan nav bijusi labvēlīga, it īpaši nenodrošinot stabilitāti likumdošanā un nodokļu sistēmā. “Tas, kas būtu jāizdara, ir jāizstrādā mazajam biznesam atbilstošs nodokļu regulējums, lai tas būtu atbilstoši administrējams, lai tas būtu pievilcīgs biznesa uzsācējiem un atbilstu tam sektoram, kas varbūt nekad nebūs ļoti produktīvs un eksportspējīgs, bet vairāk dzīvesveida bizness. No valsts viedokļa labāk, ka reģionālā maza kafejnīca, kura strādā un maksā arī kādu nodokli, bet tā ir, nevis ja tā aiziet ēnu zonā vai brauc uz Īriju,” uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš.
Atbilstoši uzņēmuma “Lursoft” un laikraksta “Dienas Bizness” veidotajiem uzņēmumu reitingiem, 2015.gadā vietējā kapitāla privāto kompāniju TOP60 augšgalā izvietojies Liepājas uzņēmums SIA “Tolmets”, kura darbības joma ir metāllūžņu vairumtirdzniecība un apstrāde. Šis uzņēmums apgroza vairāk nekā 180 miljonus eiro gadā.
Savukārt ienesīgākās darbības nozares vietējiem uzņēmumiem ir vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, degvielas un naftas tirdzniecība, tranzīta, ēku un ceļu būve, kravu pārvadājumi, zivju pārstrāde, piena rūpniecība, ēdināšana, auto pakalpojumi, tirdzniecība un serviss, kokapstrāde un informācijas tehnoloģiju bizness.
