Lauksaimnieku vidū gan viedoklis par jauno ierosinājumu ir neviennozīmīgs. Organizācijas „Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja norāda, ka organizācija atbalstīja iepriekš iecerēto ierobežojumu 3000 hektāru apjomā, bet šāda nosacījumu maiņa var negatīvi ietekmēt jau ievērojamu loku Latvijas lauksaimnieku, tāpēc pirms lēmuma pieņemšanas būtu rūpīgi jāvērtē tā ietekme.
„Runājot par maksimālo hektāru skaitu vienai juridiskai vai fiziskai personai, mērķis bija ierobežot spekulatīvos darījumus, bet ne veidot lauksaimniecības politiku caur šo likumu. Tādēļ mēs nācām ar priekšlikumu šos 6000, kas ir šodienas situācija, [samazināt]. Ja diskutējam, tad vajadzīgs pamatojums, tad jābūt politikas stratēģijas lēemumam, ko nevar pieņemt uz emocionāla pamata – tur jābūt sociāli ekonomiskai analīzei apakšā,” sacīja Dzelzkalēja.
Zemkopības ministrijas pārstāvji rosināja šo ierobežojumu noteikt 3000 hektāru apmērā, kā arī paredzēt papildu nosacījumus šim ierobežojumam. Vēl viens no priekšlikumiem bija paredzēt ierobežojumu 6000 hektāru apmērā.
Par šiem priekšlikumiem vēl būs jālemj Saeimas sēdē, izskatot likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā.
