Vidējā alga «uz papīra» Latvijā otrajā ceturksnī - 1118 eiro

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 3,9 % jeb 42 eiro, sasniedzot 1118 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

ĪSUMĀ:

  • 2020. gada 2. ceturksnī vidējā alga "uz papīra" - 1118 eiro, pēc nodokļiem – 824 eiro.
  • Gada laikā tas ir pieaugums par 3,9% jeb 42 eiro.
  • Sabiedriskajā un privātajā sektorā gada pieaugums identisks.
  • Izmitināšanas un ēdināšanas nozarē algu samazinājums par 16,5%.
  • Vidējā darba samaksa - vislielākā finanšu un apdrošināšanas nozarē.
  • Lielākā vidējā bruto alga - Igaunijā, straujākais pieaugums - Lietuvā.

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 3,6%, sasniedzot 1113 eiro. Maijā gada pieauguma temps bija viszemākais – 2,5% (1105 eiro), bet jūnijā tas pakāpās līdz 5,6% (1134 eiro).

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni bruto darba samaksa pieauga par 1,6%.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 824 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 824 eiro. Gada laikā tā pieauga par 3,9%, bet, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, – par 1,5%.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 2,0%.

Darba samaksas mediāna 878 eiro

Bruto darba samaksas mediāna 2020. gada 2. ceturksnī bija 878 eiro (2019. gada 2. ceturksnī – 838 eiro). Salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, tā pieauga straujāk nekā vidējā darba samaksa (4,7%). Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 2. ceturksnī bija 660 eiro un gada laikā tā pieauga par 4,2%.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, mazāk ietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot statistisko apsekojumu un Valsts ieņēmuma dienesta informāciju.

Sabiedriskajā un privātajā sektorā gada pieaugums identisks

2020. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa privātajā sektora bija 1108 eiro, bet sabiedriskajā - par 30 eiro lielāka (1138 eiro). Gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa pirms nodokļu nomaksas pieauga identiski – par 3,8%. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1105 eiro jeb par 6,2%.

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, privātajā sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 0,7%, sabiedriskajā – par 3,1%, bet vispārējās valdības sektorā – par 4,1%

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana vai samazināšana darbiniekiem un ar darba ienākumiem saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Covid-19 krīzes ietekmē algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās straujāk nekā bruto darba samaksas fonds – par 7,0% jeb 53,1 tūkstošiem. Darba samaksas fonda gada pārmaiņas bija 3,3% jeb kritums par 82,2 miljoniem eiro.

Izmitināšanas un ēdināšanas nozarē samazinājums par 16,5%

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, vidējā bruto darba samaksa izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē samazinājās par 16,5% (aprīlī – par 21,4%, maijā – par 20,2%, bet jūnijā – par 10,2%), bet transporta un uzglabāšanas nozarē – par 5,1% (aprīlī – par 7,1%, maijā – par 6,5%, bet jūnijā – par 1,6%). Vidējā darba samaksa gada laikā ir nedaudz kritusies arī nekustamo īpašumu nozarē – par 1,5% un mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 1,0%.

Vidējās darba samaksas straujāks pieaugums šī gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni bija citu pakalpojumu (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) nozarē – par 14,3%, kur straujāk samazinājās pilnas slodzes darbinieku skaits (-20,2%), kamēr darba samaksas fonds saruka par 8,8%.

Vidējā darba samaksa vislielākā finanšu un apdrošināšanas nozarē

2020. gada 2. ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo rādītāju valstī (1118 eiro) finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (2160 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (1813), enerģētikas (1496), valsts pārvaldes (1356), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs (1313), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē (1227), kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē (1156) un ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (1130).

Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu (646), mākslas, izklaides un atpūtas (894) un izglītības (895) nozarēs.

Centrālās statistikas pārvalde (CSP)

Straujāks darba samaksas pieaugums Latgales reģionā

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, straujāk pieauga Latgales reģionā – par 5,3% un Pierīgā – par 4,9%.

Rīgā un pārējos reģionos vidējās darba samaksas gada pārmaiņas bija līdzīgas – no 3,4 līdz 3,9%. Rīgā vidējā mēneša bruto darba samaksa šī gada 2. ceturksnī bija vislielākā – 1 248 eiro par pilnas slodzes darbu, bet Latgalē viszemākā – 786 eiro.

Centrālās statistikas pārvalde (CSP)

Lielākā vidējā bruto alga - Igaunijā, straujākais pieaugums - Lietuvā

Baltijas valstīs 2020. gada 2. ceturksnī vislielākā vidējā bruto darba samaksa bija Igaunijā – 1433 eiro par pilnas slodzes darbu, Lietuvā – 1399 eiro, bet Latvijā – 1118 eiro.

 Salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni vidējā alga Igaunijā pieauga par 1,0%, Latvijā – par 3,9%, bet Lietuvā – par 8,5%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti