Vēja parku attīstība Latvijā nav notikusi vairāk nekā piecus gadus

Vēja parku attīstība Latvijā nav notikusi vairāk nekā piecus gadus. Nozare patlaban atpaliek no kaimiņvalstīm gan saražotās vēja enerģijas apjomā, gan tehnoloģiju attīstībā. Lai sasniegtu Eiropas un Latvijas ‘’zaļās’’ ambīcijas virzībā uz klimata neitralitāti, veiktas izmaiņas noteikumos, pieļaujot vēja parku būvniecību arī mežos. Nozares pārstāvji gan norāda, ka tas ir tikai neliels solis un lielākais darbs veicams sabiedrības izglītošanā, jo atsevišķi projekti pēdējos gados noraidīti tieši iedzīvotāju un pašvaldību pretestības dēļ.

Vēja parku attīstība Latvijā nav notikusi vairāk kā piecus gadus.Sintija Ambote

Turpmāk vēja parku izvietošana pieļaujama arī mežos un izstrādātajos kūdras purvos, kas atbilst mežu teritorijai. Tas iespējams līdz ar valdībā atbalstītajiem grozījumiem vispārējos teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumos. Līdz šim vēja elektrostacijas izvietotas tehniskās apbūves, lauksaimniecības vai rūpniecības teritorijās.

"Ar šo noteikumu palīdzību potenciālo vietu skaits, kur varētu izvietot vēja parkus Latvijā, palielināsies aptuveni 16 reizes. Taču te svarīgi saprast, ka noteikumi patiešām ļauj izveidot šos vēja parkus meža teritorijās, bet galu galā tāpat pašvaldības pieņems lēmumu, vai ļaut vēja parkus attīstīt savās teritorijās, un pats noteicošākais šajā atļaujā būs ietekmes uz vidi novērtējums. Tā kā tas nenozīmē, ka visās mežu platībās būs šie vēja parki, bet tās ir tikai potenciālās vietas, kas iekļautas ar šo regulējumu," stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs.

Plešs skaidro, ka vēja parku izbūves iespējas arī mežu teritorijās noteikumos iekļautas, lai panāktu labvēlīgākus nosacījumus Latvijas un Eiropas klimata ambīciju sasniegšanai, proti, veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā.

"Piemēram, līdz šim brīdim Latvijā no gala elektroenerģijas patēriņa aptuveni 1% ir no vēja iegūtā enerģija, bet Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs svārstās ap 10%, savukārt Eiropas Savienības vidējais ir 36%. Tad, raugoties uz Eiropas zaļo kursu, uz nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kur mums mērķis ir līdz 2030. gadam paredzēt to, ka vismaz 50% no Latvijas enerģijas galapatēriņa ir tieši no atjaunojamās enerģijas, tad šis ir svarīgs solis tajā, attīstot vēja parkus Latvijā," norāda Plešs.

Diskusijas par minētajiem noteikumiem uzsākušās jau pirms četriem gadiem un, atbalstot grozījumus šoruden, ir ņemts vērā vides ekspertu un ornitologu viedoklis, norāda ministrijā. Vides konsultatīvās padomes pārstāvis, Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus saka, ka no dabas aizsardzības viedokļa nav principiālu iebildumu pret vēja parku izveidi mežā, taču teritorijas rūpīgi jāizvērtē pirms būvniecības, kā arī jau vēja parku darbības laikā.

"Vēja enerģijas ieguve ir atbalstāma, un tas ir viens no labākajiem veidiem, kā mēs enerģiju varam iegūt. Taču būtiskākais ir katras vietas lokāls izvērtējums, un tas mums diemžēl Latvijā ļoti pieklibo ietekmes uz vidi izvērtējumā. Tieši attiecībā uz putniem vēja parki var būt arī bīstami, jo pavisam vienkārši tajos rotoros putni var iet bojā. Un tieši tāpēc nebūtu pieļaujami vēja parku celt tur, kur ir intensīvi putnu migrācijas ceļi, kas varētu būt tuvu jūras piekrastei, un tāpat arī nevajadzētu to darīt plēsīgu putnu un lielu putnu ligzdu tuvumā," akcentē Ķerus.

Runājot par vēja parku attīstības stadiju Latvijā, patlaban esam vien pašā sākumā, vērtē Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags. Pēdējais vēja parks izbūvēts vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Taču patlaban attīstībā ir virkne projektu dažādās vietās Kurzemes piekrastē, Zemgalē un Jēkabpils pusē. Tiesa gan, nav zināms, kad un vai tas varētu nonākt līdz atļaujai būvēt vēja parkus un reālai investoru piesaistei. Vanags prognozē, ka tuvākajos divos gados šiem projektiem būs sabiedriskās apspriešanas.

"Ja cilvēkiem ir priekšstats par vēja ģeneratoriem tikai no Liepājas pusē redzamajiem, tad tie ir krietni mazāki un arī sasniedzamā jauda ir būtiski mazāka, nekā tiem vēja parkiem, kurus ļauj veidot šodienas tehnoloģiskā attīstība. Šodien mēs vēja parkā redzētu piecas reizes mazāk mastu, bet tie būtu vairākas reizes augstāki, tagad ģenerators tiek uzstādīts 250 metru augstumā, un šajā augstumā vēja apstākļi ir ļoti labi pietiekami lielā Latvijas teritorijas platībā. Mums nav obligāti jābūt pirmajos 100 metros pie jūras krasta, mēs varam veidot produktīvu un ekonomiski izdevīgu vēja parku arī 50 līdz 150 km attālumā no jūras," saka Vanags.

Nozares pārstāvji norāda, ka vēja enerģija jau patlaban ir konkurētspējīga un tai nav nepieciešamas atbalsts ražošanai, turklāt ilgākā termiņā tas ļautu samazināt elektroenerģijas cenu patērētājam. Vanags turpina, ka Latvijā vēja enerģijas attīstībai priekšrocība ir esošā ''Augstsprieguma tīkla'' infrastruktūra, kas ir labā stāvoklī, turklāt joprojām ir neapgūtā krasta teritorija, ko savukārt jau izdarījušas kaimiņvalstis un nu jau atjaunojamo enerģiju plāno attīstīt, būvējot vēja parkus jūrā, kas ir dārgāks risinājums. Jaunpieņemtie noteikumi par iespēju vēja parkus būvēt arī mežos ir vien neliels solis nozares attīstībai, saka Vanags.

"Noteikti jārisina nākamie soļi, kas ir tikpat svarīgi, lai nonāktu līdz būvniecībai, tas prasīs ilgu laiku. Mēs jūtam, ka šie vēja parki Latvijas sabiedrībai ir kaut kas jauns, lai arī Eiropā tā ir veca tehnoloģija un cilvēki pie tās ir pieraduši un novērtējuši to kā labāko risinājumu pārejai no fosilās uz atjaunojamo enerģiju, bet Latvijā mēs pie tā neesam vēl pieraduši un sabiedrībā ir pretestība. Ir jāturpina izglītot sabiedrību, un pašiem iedzīvotājiem jāizdara izvēle, vai mēs kopīgi atrodam šīs atbilstošas vietas Latvijā. Mums nav jānoklāj visa Latvija ar vēja parkiem, mums tuvākajos desmit gados ir nepieciešams atrast 10 līdz 15 vietas, kas būtu 100 hektāru platībā, kur šos vēja parkus izbūvēt," pauž Vanags.

Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks vērtē, ka mežu saimniekiem, veidojot sadarbību ar vēja parku attīstītājiem, varētu būt vairāki ieguvumi – platības izmanotošanas nomas maksa, kā arī tiktu veidota papildu infrastruktūra, tieši meža ceļš. Savukārt atmežojamās platības nebūtu lielas. Šķēršļus šādu projektu īstenošanai gan varētu radīt sadrumstalotās mežu platības Latvijā.

"Protams, tur jāņem vērā, ka diez vai kāds no komersantiem ies visas tās procedūras, lai uzbūvētu vienu torni, tad, protams, ir jāsaprot, kādi ir tehniskie nosacījumi, proti, kādam jābūt attālumam starp šiem torņiem vienā vēja parkā. Un, ņemot vērā, ka Latvijā ir sadrumstaloti mežu īpašumi, tad tā būs vienošanās, kas komersantam būs jāpanāk ar diezgan daudziem mežu īpašniekiem kādā konkrētajā reģionā. Jautājums, cik sekmīgs būs šis process, un tad jau skatīsimies," uzsver Muižnieks.

Ventspils puses meža īpašnieks Edgars Dupužs apstiprina, ka vēja parku attīstītājiem ir interese par mežu platībām. Viņa mežā veikta arī priekšizpēte, taču, lai arī meža īpašnieks piedāvājumam ir atvērts, tomēr uz to, vai šādus projekts varēs attīstīt Latvijā, raugās skeptiski.

"Tie mani meži, par kuriem ir interese, tās ir bijušās pļavas, kur kādreiz ganīti lopi un pļauts siens, bet vēlāk kolhoza laikos tie dabiski aizsauguši ar alkšņiem, bērziem, apsēm. Faktiski investoriem ir interese par šādām platībām, manā gadījumā tur ir pietiekamas mežu platības, lai izvietotu tos vēja ģeneratorus, bet tas ir ļoti sarežģīts un jūtīgs process, ar daudziem kompromisiem un pārrunām ar kaimiņiem. Šobrīd es esmu skeptisks par to, vai tas var attīstīties Latvijā, jo objektīvi mums ir tik maz vietu, kur to var īstenot, bet cilvēki vienmēr būs pret," spriež Dupužs.

Līdz ar noteikumu izmaiņām precizēts arī minimālais pieļaujamais vēja parku attālums līdz dzīvojamām un publiskām ēkām, kas nevar būt mazāks par 500 vai 800 metriem atkarībā no jaudas. Minimālie attālumi arī jāievēro, ja plānota jauna dzīvojamā vai publiskā apbūve esošo vēja elektrostaciju un vēja parku tuvumā. Attālums noteikts, ņemot vērā ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī vēja elektrostaciju tehnoloģisko attīstību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt