Kādēļ Latvija kūtri izmanto saules un vēja enerģiju?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Latvija atjaunojamo energoresursu – vēja un saules – potenciālu patlaban izmanto niecīgā apjomā, bet par spīti stereotipiem un pat bailēm, kas iesēdušās Latvijas sabiedrībā, turpmākajos 30 gados vēja un saules enerģijas apjomu audzēšana Latvijā ir neizbēgama. 2050. gadā Baltijas valstīs teju 100% elektroenerģijas plāno saražot, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Kādēļ patlaban Latvija tik kūtri izmanto vēja un saules enerģiju, un kā šajā jomā veicās kaimiņiem – Lietuvai un Igaunijai?

ĪSUMĀ:

  • Latvija elektrības ražošanā no vēja un saules atpaliek no Igaunijas un Lietuvas.
  • Vēja parku ierīkošanai ir dažādas grūtības, arī iedzīvotāju iebildumi.
  • 2050. gadā Baltijas valstīs teju 100% elektrības ražos, izmantojot atjaunojamos energoresursus.
  • Uzņēmējs: Latvijai nozarē trūkst stratēģiska plāna tuvākajiem 10 gadiem.
  • EM atzīst, ka sēdējuši uz lauriem un sāks darbu pie izmaiņām.
  • Likumu grozījumi pēc diviem, trim mēnešiem varētu nonākt valdībā.

Kādēļ Latvija kūtri izmanto saules un vēja enerģiju?
00:00 / 06:25
Lejuplādēt

Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš pastāstīja, ka patlaban vēja enerģija saražo līdz apmēram 2% no elektroenerģijas gadā, bet šis skaitlis ir mainīgs, jo pastāvīgi ar pilnu jaudu nevar darbināt vēja turbīnas. Bet no saules enerģijas, industriāli netiek saražots pilnīgi nekas. Ir lokālas, nelielas energosistēmas, kurās uzņēmumi vai fiziskas personas uzstādījušas nelielas jaudas saules paneļus.

„Ja salīdzinām ar Lietuvu un Igauniju, tad Latvija ļoti atpaliek ar saviem nepilniem 80 megavatiem šobrīd kopējās uzstādītās vēja enerģijas jaudas. Salīdzinot ar Lietuvas apmēram 600 megavatiem un Igaunijas apmēram 400. Mēs varam tikai ar prieku un gandarījumu skatīties, cik kaimiņos vējš labi ražo enerģiju. 

Latvijā mēs neizmantojam to potenciālu, kas ir, jo nav jau tā, ka Lietuvā un Igaunijā vējš ir, bet Latvijā nav,” stāstīja Āboltiņš.

Atšķirībā no kaimiņzemēm Latvijā ir vairāk šķēršļi, kas nav ļāvuši vēja enerģijai attīstīties. Piemēram, atjaunojamās enerģijas regulējums pēdējos 10–15 gados ir bijis ļoti nestabils. Arī īpašumu tiesību aspekts bremzē vēja parkiem attīstīties straujāk, jo ir grūtības atrast tādu vietu, kur var novietot vairākas turbīnas. Tāpat arī novērtējums uz vidi ir nepieciešams, bet gana sarežģīts process. Un visbeidzot ir cilvēku attieksme. Par spīti vides novērtējumam tā visbiežāk ir noraidoša.

„Viņi nevēlās redzēt vēja turbīnas savā novadā, tuvumā savai viensētai, tuvumā savam ciematam vai pilsētai. Tā ir viena no nopietnākajām barjerām ne tikai Latvijā, bet arī citviet. Ir arī ļoti daudzi mīti un leģendas par vēja enerģijas negatīvo ietekmi. Kaut vai viens no tiem, ka vēja turbīnas nogalina ļoti daudz putnu. Vēja turbīnas, protams, nogalina putnus, bet tās ir apmēram 20. vietā to cēloņu vidū, kas nogalina putnus. Visvairāk putnus pasaulē nogalina tieši mājdzīvnieki. Pēc tam ir stiklotas fasādes un dažādi transporta līdzekļi,” stāstīja enerģētikas eksperts.

Tomēr par spīti skepsei, stereotipiem un bailēm, kas iesēdušās Latvijas sabiedrībā, turpmākajos 30 gados vēja un saules enerģijas apjomu audzēšana Latvijā ir neizbēgama.

„Pārlasīju Latvijas pārvadu sistēmas operatora „Augstsprieguma tīkls” ziņu par to, ka 2050. gadā Baltijas valstīs 98–100% elektroenerģijas tiks saražoti, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Tas nozīmē, ka gāzes ēra tuvākajos 30 gados būs beigusies un arī cita fosilā kurināmā veidi netiks izmantoti. Tas nozīmē, ka lielākais pienesums šajā izaugsmē būs tieši vēja un saules enerģijas veidā. Tā ir pozitīvā ziņā neizbēgama nākotne,” norādīja Āboltiņš.

Tas nozīmē, ka Latvijā tuvākajos gados plānots palielināt vēja enerģijas jaudas līdz 800 vai pat 1000 megavatiem. Arī Lietuvā un Igaunijā vēja attīstības plāni ir vērienīgi. Piemēram, Latvija un Igaunija plāno kopā veidot vēja enerģijas parku Rīgas jūras līcī. Ar Lietuvu mūsu valstij kopīgu plānu vēl nav.

„Baltijas valstis ir jāskata kā vienota energosistēma. Tas ir tas galvenais, kas mums Latvijā ir jāsaprot. Mēs nekad neesam bijuši energosistēmā izolēti no saviem kaimiņiem. Ja lietuvieši un igauņi uzstāda vairāk vēja turbīnu, tad no tā labums ir arī Latvijas energopatērētājiem,” sacīja Āboltiņš.

Skeptisks par Latvijas ambīcijām izmantot vēja un saules enerģiju ir Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe: „Valstij ir tikai tādi ļoti teorētiski plāni, kurus es, godīgi sakot, varētu dēvēt par plāniņiem, nevis plāniem.” 

Irbe norādīja, ka Latvijai enerģētikā nav stratēģiska plāna tuvākajiem desmit gadiem un tā ir problēma.

Ārvalstu investoru interese ir liela, projekti tiek izskatīti vairāki, bet līdz reāliem darbiem netiek. Nereti necaursitama siena ir sabiedriskā apspriešana.

„Līdz sabiedriskajai apspriešanai ir jāiziet garš ceļš ar vides novērtējumu, kas ir sarežģīts un dārgs process. Tad mēs nonākam līdz sabiedriskai apspriešanai, kur Latvijā kā mazapdzīvotā valstī pietiek ar dažiem desmitiem parakstu, lai lielais projekts tiktu noraidīts. Investīcijas ir grandiozas. Mums vienkāršiem ļaudīm tās nulles šķiet pat nesaprotamas. Kā var to atļauties? Diemžēl liela daļa šīs veltītās naudas tiek norakstīta, un tas grauj investīciju vidi, uzticību tai. Viens, otrs, trešais ceturtais projekts izgāžas. Visi sāk skatīties, ka kaut kas nav Latvijā īsti labi,” norādīja Irbe.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns atzina, ka vēja un saules enerģijas potenciāls izmantots maz un šķēršļi ir jāmazina. Uz jautājumu, kādēļ Igaunija un Lietuva vēja un saules enerģijas izmantošanā ir krietni priekšā Latvijai, Šaicāns atbildēja šādi:

„Uz Eiropas valstu fona Latvija jau šobrīd ir zaļākā valsts. Daudz zaļāka nekā Lietuva un Igaunija.

Mēs vienkārši izgājām no dažādām starta pozīcijām. Mums jau ir zaļa valsts. Latvijā vairāk nekā 60% saražotās elektrības ir zaļa, kuru ražo hidroelektrostacijas. Savukārt Lietuvā un Igaunijā tāda nebija. Skaidrs, ka viņiem tam visam nācās pievērsties daudz ātrāk, jo pretējā gadījumā viņi nesasniegtu klimata mērķus. Jā, var teikt, ka mēs varbūt esam nedaudz iepauzējuši, pagulējuši nedaudz uz vecajiem lauriem. Runājot par 2030. un 2050. gadu. Jā, tur jums ir taisnība. Mums tagad no tāda snaušanas režīma ir jāpamostas un straujiem soļiem jāmēģina iet pakaļ.”

Tieši tādēļ Ekonomikas ministrijas paspārnē top vērienīgi Enerģētikas likuma grozījumi, un papildus tam arī Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi, kuros vairākus šķēršļus iecerēts mazināt. Abu likumu grozījumi tuvākajos divos, trīs mēnešos nonāks Ministru kabinetā un pēc tam sāks savu gaitu Saeimas gaiteņos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti