Kredītbirojs būtu datu glabāšanas un apmaiņas vieta, kurā saplūstu informācija par katra cilvēka finansiālajām saistībām no dažādiem pakalpojumu sniedzējiem – bankām, komunālo pakalpojumu sniedzējiem, telefona un interneta sakaru nodrošinātājiem un veikaliem, kas piedāvā līzingu, kā arī no valsts datu bāzēm. Uzņēmumu dalība kredītbirojos būs 100% brīvprātīga. Tikai tie uzņēmumi, kuri dalīsies ar datiem par saviem klientiem, varēs piekļūt pārējai kredītbirojā savāktajai informācijai.
Divas reizes gadā arī jebkurš cilvēks varēs bez maksas pārbaudīt, kuri uzņēmumi par viņu interesējušies. Ja atklājat, ka datus pieprasījusi kāda kompānija, kuras klients jūs neesat un arī neesat vērsies pie tās ar vēlmi slēgt kādus līgumus, drīkstat prasīt paskaidrojumus kredītbirojam.
„Tad jūs vēršaties kredītbirojā ar savu sūdzību un kredītbirojam ir šī sūdzība jāizskata. Un, ja šī atbilde jūs neapmierina, tad jums ir tiesības griezties datu valsts inspekcijā, un datu valsts inspekcija būs tā institūcija, kas kontrolēs, lai šie dati tiktu izmantoti tikai un vienīgi likumā noteiktajiem mērķiem,” skaidroja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis.
Acīmredzamais kredītbiroja mērķis – disciplinēt ļaunprātīgos nemaksātājus. Brīdī, kad, piemēram, kabeļtelevīzijas operators varēs vērtēt – slēgt vai neslēgt līgumu ar cilvēku, kurš gadiem sistemātiski nemaksā par apkuri – varētu būt mirklis, kad nemaksātājs pārvērtē savu līdzšinējo pieeju maksājumiem. Tomēr šis mērķis ir tikai viens no.
Būtībā šī brīža lielie tarifi un procentu likmes dažādiem pakalpojumiem ir maksa par neziņu. Pasaules Bankas pētījumā cilvēki, par kuriem nav informācijas, pakalpojuma sniedzējs automātiski tos uzskata par potenciāli riskantiem. Kad valstī sāk darboties kredītbiroji un informācija pieejama par visiem – izrādās, labo klientu ir vairums. Tas attiecīgi pozitīvi atsaucas uz jau minētajiem tarifiem un procentu likmēm.
Kredītbirojs plānots kā atbalsts ne tikai uzņēmējiem, izvērtējot un disciplinējot klientus, un pašiem cilvēkiem – pretendējot, piemēram, uz izdevīgākām kredīta procentlikmēm, bet arī valstij – veidojot sociālo politiku. „Tas ir ļoti būtiski, lai noteiktu kopējo ietekmi, kādu atstāj sociālā politika. Noteikt tādus maksājumus, tādus atbalstus, kas patiešām palīdz vai arī situācijā, ja cilvēks pēc būtības māna valsti, sniedzot nepilnīgu informāciju, nedot nepieciešamo atbalstu. Lai tas nonāktu tā rīcībā, kam patiešām vajag, nevis tam, kas ir veiksmīgi izvairījies no valsts reģistros iekļaujamas informācijas,” norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.
Kredītbirojs nebūs viena centralizēta datubāze. Kredītbiroji būs privātas uzņēmējdarbības forma. Tas nenozīmē, ka ikviens drīkstēs vākt finanšu datus par Latvijas iedzīvotājiem. Lai iegūtu kredītbiroja licenci, būs jāizpilda ļoti stingri datu aizsardzības kritēriji. Konkurence kredītbiroju sfērā vajadzīga, lai kāds viens nevarētu kļūt par datu monopolistu un kredītbiroji būtu spiesti savā starpā konkurēt par kvalitatīvāko un drošāko pakalpojumu. Ekonomikas ministrija lēš, nelielās ekonomikās, kā mūsējā, varētu izveidoties divi vai trīsspēcīgi kredītbiroji.
