Latvijas Radio bija klāt dienā, kad martā valsts galvojumu mājokļa iegādei Jūrmalā saņēma Multiņu ģimene. Tētis Andis, mamma Inese un viņu bērni Mareks un Toms bija pirmie, kas aizdevumu saņēma SEB bankā. Krīzes dēļ vairākus gadus valsts galvojumu programma bijusi pārtraukta, un šis ir pirmais gads, kad to atsākušas īstenot sešas komercbankas sadarbībā ar attīstības finanšu institūciju „Altum”.
Toreiz ģimenes galva Andis Multiņš sacīja, ka ģimene septiņas reizes mainījusi īrējamos mājokļus un valsts atbalsta programma ir kā sapņa piepildījums pašu mājas iegādei. Sazvanīts darbavietā, skursteņslauķis Multiņš stāsta, ka ģimene jaunajā mājvietā šī gada laikā labi iedzīvojusies.
"Jā, dzīvojam, protams. Mēs uzreiz, kā iegādājāmies, tā ievācāmies tur. Īrēt un uzturēt vēl to māju, remontēt, tas tā padārgi sanāk. Tie apstākļi bija normāli, tā ka varēja uzreiz tur vākties iekšā un dzīvot," stāsta Multiņš.
Bērniem tagad nav jāmaina skola pārvākšanās dēļ, jo iepriekš dzīvojuši arī tālajā Daugavpilī, ir savs pagalms, kur rotaļāties.
"Izlolots sapnis. Visi jau grib savu īpašumu, savu nostūri, savu, par ko tu maksā. Un bērniem ir pagalms, tagad ir pirmais sniegs, tad jau prieki lieli. Ir, kur izskriet," saka ģimenes galva.
Interese par programmu izrādījusies piecas reizes lielāka, nekā sākotnēji plānots, un atbalstu saņēmušas jau 1000 ģimenes. SEB bankā, kur aizdevumu ņēmuši Multiņi, valsts aizdevumi veido ceturto daļu no visiem tur izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem. Banka projektā piedalīsies arī nākamgad un iesaka programmu paplašināt.
"Laba ideja būtu arī izskatīt iespēju paplašināt šo programmu," norāda SEB pārstāvis Mārtiņš Panke. "Iespējams, ļaujot tajā piedalīties arī jaunajiem profesionāļiem, teiksim, tie ir jauni cilvēki, kas ir ieguvuši izglītību, ieguvuši profesiju un vēlas uzsākt savu karjeru, līdz ar to no valsts puses šis varētu būt labs un pārdomāts solis - nākt pretī un sniegt šiem cilvēkiem atvieglotu iespēju iegādāties savu mājokli un veidot savu ģimeni šeit."
Ekonomikas ministrija nesen vienojusies ar Ministru kabinetu par papildu 700 000 eiro novirzīšanu programmas turpināšanai. Paredzams, ka atbalstu varētu saņemt vēl 800 ģimenes, un, saglabājoties pašreizējai interesei, tā turpinātos vēl līdz nākamā gada martam. Tad izsvērtu tālākus iespējamus virzienus, stāsta Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders.
"Tas ir saistīts ar tiem līdzekļiem, cik ir ienākuši šobrīd no uzturēšanās atļaujām, jo faktiski mēs, būsim godīgi, no uzturēšanās atļaujām lielāko daļu esam novirzījuši tieši mājokļu atbalsta pasākumiem ģimenēm ar bērniem. Šobrīd tie līdzekļi vairs nav tik lieli. Tie līdzekļi ir pietiekami, lai varētu programmu nodrošināt līdz marta mēnesim," skaidro Auders.
Ministrija komercbanku ideju par programmas paplašināšanu nenoraida, tomēr pašreizējais finansējums vispirms liek fokusēties uz prioritārajām grupām, proti, ģimenēm ar bērniem. Ja šādu ģimeņu interese saruktu, iespējams, varētu domāt par citu sabiedrības grupu atbalstīšanu. „Altum” apkopotie dati rāda, ka lielākoties cilvēki iegādājušies dzīvokļus, mazāk privātmājas. Visvairāk apkalpoti iedzīvotāji Rīgā un Pierīgā, taču arī reģionos atbalsts nav mazs. Ģimeņu sociālo portretu iezīmē „Altum” Programmu attīstības departamenta vadītājs Juris Cebulis:
"Tā ir, ka 60% ir ģimenes ar vienu bērnu, kas ir 590 galvojumi, ar diviem bērniem ir 326 ģimenes, un ar trīs vai vairāk bērniem ir 84 ģimenes. Kopā visās šajās ģimenēs ir 1498 bērni, varbūt, ka jau vairāk. Mēs piešķiram galvojumu, ģimenes saņem jaunu mājokli, dzīve ir labāka."
Kopējā šogad piešķirto galvojumu summa ir 6,2 miljoni eiro, un atbalsta programmā iesaistījušās sešas bankas.
