Konkurences padomē atzīst, ka saistībā ar eiro ieviešanu modri vēro atsevišķu pagaidām gan neatklātu jomu darboņus, vai tiem nerodas vēlēšanās slēgt aizliegtas vienošanās. Lielāku iespaidu uz cenu pieaugumu tomēr rada sabiedrībā valdošās gaidas, ka cenas celsies, un tirgotāju vēlme tās piepildīt.
Ja vienas nozares komersanti vienojas uzturēt noteiktu cenu līmeni, valsts to dēvē par karteli un bargi soda. Patērētājiem tas parasti izmaksā par 10-20% dārgāk nekā tad, ja biznesmeņi savā starpā sacenstos. Pret karteļiem cīnās Konkurences padome. Tās priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama atzīst - cīņa ir mūžīga: „Karteļi bija un būs, to pierāda valstis pat ar senu konkurences tiesību vēsturi."
Saistībā ar sliktā gaidām eiro ieviešanā arī rodas pamats bažīties par jaunu aizliegto vienošanos rašanos. , konstatē Ābrama:
Nedēļā mēs saņemam 10 ziņojumus par aizdomīgu cenu celšanos, tad vērtējam, vai tas notiek visā sektorā vai arī var domāt par aizliegtu vienošanos," konstatē Ābrama.
Jau noteiktas jomas, kurā karteļu risks ir augstāks, bet pagaidām tās neatklāj, lai neaizskartu tos nozares uzņēmējus, kas karteli veidot negrasās. Savukārt tiem, kas šādu domu apsver, jārēķinās, ka pieķerti var saņemt sodu 10% apmērā no gada apgrozījuma, un Konkurences padome līdz šim ir uzvarējusi vairāk nekā 95% gadījumu, kad tās lēmumi ir pārsūdzēti. Atšķirībā no karteļiem, individuāls komersanta lēmums celt cenu, jo vienkārši tā gribas, nav sodāms no likuma viedokļa. To var darīt tik ilgi un tik daudz, kamēr vien patērētājs ir ar mieru maksāt. Pašreizējam cenu pieaugumam un gaidāmajam turpinājumam ir arī objektīvi iemesli.
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula bilst, ka šī gada inflācija bija nenormāli zema - tā bijusi pat negatīva. Cenu stabilitāti vai pat kritumu iespaidoja salīdzinoši lētāki importa energoresursi un pārtika. Nav pamata gaidīt, ka tāpat notiks arī visu nākamo gadu. Turklāt, ja precēm izmaksas pie mums jau pārsvarā ir sasniegušas vai pārsniegušas Eiropas un pasaules vidējo līmeni, tad pakalpojumu cenu ziņā vēl ir kur augt.
Līdz ar to šajā jomā gala lietotāji var īpaši nemeklēt cenu celšanas saistību ar eiro ieviešanu. Prasīt vairāk ir gluži vai pakalpojumu sniedzēju pienākums, vēl jo vairāk tad, ja, spriežot pēc aptaujām, vairāk nekā 80% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka cenām jāpalielinās.
