Ekspertu padome arī norādījusi, ka monetārās stimulēšanas pasākumu apmērs eirozonā jau kļuvis par lielu. Reģiona ekonomikā vērojama atlabšana. Šāds ziņojums iesniegts Vācijas kanclerei Angelai Merkelei.
ECB prezidents Mario Dragi iepriekš ļāvis noprast, ka šādus padomus neatbalsta. Tas savukārt izraisījis eiro kursa kritumu. ECB jau iepludinājusi finanšu sistēmā ap vienu triljonu eiro. Pārsvarā šī nauda nogulsnējas bankās un maz attaisnojas šīs programmas mērķis - stimulēt ekonomikas kreditēšanu.
Bankas pat vairs nepieņem naudu depozītos, nosakot tiem negatīvas likmes.
Savukārt daudzas Eirozonas valstis jau ir aizņēmušās naudu, kas pārsniedz to gada koproduktu. Lai tiktu galā ar parādiem, tās var celt nodokļus un bremzēt jau tā vājo izaugsmi. Saglabājoties šai nenoteiktībai, ECB plānos ir turpināt obligāciju iepirkšanu arī pēc nākamā gada marta. Tad formāli noteiktas programmas beigas.
