Neskatoties uz Krievijas militāro spēku Ukrainā nodarītajiem postījumiem, valdība un valsts turpina funkcionēt. Tomēr neskaidrība par nākotni saglabājas augsta, jo karadarbība turpinās un tai šobrīd nav saredzams gals.
Piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozējis, ka Ukrainas ekonomika šogad varētu samazināties par 25% līdz 35%, salīdzinot ar 3,4% izaugsmi pērn, ko nodrošināja rekordielā graudu raža un spēcīgs iekšzemes patēriņš. Fonds brīdināja, ka iebrukums valstī varētu novest Ukrainas tautsaimniecību smagā recesijā.
Savukārt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka marta beigās norādīja, ka Ukrainas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 20%. Banka skaidroja, ka tās prognozes balstītas uz pieņēmumu, ka tuvākajos mēnešos tiks panākts pamiers, bet neilgi pēc tam sāksies Ukrainas atjaunošanas darbi. Šādā scenārijā Ukrainas ekonomika nākamgad varētu pieaugt par 23%.
Pesimistiskākās prognozes izteikusi Pasaules Banka. Tā lēš, ka Ukrainas IKP šogad samazināsies teju uz pusi jeb par 45%. Pasaules Bankas viceprezidente Anna Bjerde norādīja, ka Krievijas iebrukums dod smagu triecienu Ukrainas ekonomikai un ir nodarījis milzīgus postījumus infrastruktūrai. Ekonomikas krituma galīgais apmērs būšot atkarīgs no "kara ilguma un intensitātes".
“Viens no būtiskajiem iemesliem, kādēļ mūsu prognoze Ukrainai ir tik skarba, ir tāpēc, ka
50% eksporta tiek pārvietoti pa jūras ceļiem un tā primāri ir Melnā jūra. Un 90% graudu no Ukrainas tiek eksportēti, izmantojot Melno jūru. Un tā ir ļoti būtiska daļa Ukrainas ekonomikas.
Tāpat ir jāņem vērā, ka vietas, kurās notiek kaujas, ienes 50% no Ukrainas IKP. Vēl arī fakts, ka notikusi milzīga cilvēku pārvietošanās iekšzemē un liels skaits bēgļu pamet valsti, tādēļ pieprasījums būtībā ir sabrucis un privātās investīcijas ir samazinājušās uz pusi,” atzīmēja Bjerde.
Ukrainas IKP apmērs ir ap 200 miljardiem dolāru. Šī gada pirmajā ceturksnī Ukrainas ekonomika saruka par 16%, bet kritums visā gadā varot sasniegt 40%, paziņojusi Ukrainas Ekonomikas ministrija.
Ukrainas finanšu ministrs Sergejs Marčenko atzīmēja, ka 30% līdz 50% valsts ekonomikas kara dēļ nestrādā.
Ekonomikas ministra vietnieks Deniss Kudins pirms pāris nedēļām piebilda, ka dažās jomās piedzīvots ekonomikas kritums 75% apmērā.
Visvairāk cietušas nozares, kur nav iespējams attālinātais darbs – aviopārvadājumi, jūras pārvadājumi, pakalpojumu sfēras, kur notiek darbs tieši ar patērētājiem.
Vienlaikus viņš norādīja, ka pēdējā laikā ekonomika kopumā sākusi atdzīvoties, drošajos reģionos bizness atgriežas pie darba, bet lauksaimnieki veic sējas darbus.
Tikmēr Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs izteicies, ka ekonomikai nodarītais posts, proti, IKP kritums, neiegūtā peļņa un neveiktās investīcijas, summā pārsniedz 290 miljardus ASV dolāru. Uzņēmumi, kuriem jānes valstij ieņēmumi, ir sagrauti, tādēļ pēc kara būs būtiskas korekcijas, skaidrojis premjers.
Premjers intervijā ziņu aģentūrai "Interfax-Ukraina" sacījis, ka Ukrainas infrastruktūrai un ekonomikai kara dēļ jau nodarītais posts un zaudējumi tuvāko gadu laikā pārsniegs vienu triljonu ASV dolāru. Tiešie zaudējumi infrastruktūrai – nopostītie tilti, ceļi, mājokļi, ēkas – pēc Ukrainas pašreizējām aplēsēm, sasniedz 120 miljardus ASV dolāru, bet, ja ņem vērā militāro infrastruktūru un citus civilos postījumus, postažas apmērs pārsniedz 270 miljardus dolāru. Jādomā, ka šis skaitlis ir pieaudzis, jo postījumu apmērs katru dienu pieaug.
Ekonomikas politikas pētījumu centra pētnieki lēš, ka Ukrainas atjaunošanas kopējās izmaksas ir aptuveni 200–500 miljardi eiro, kas esot līdzīgi pašas Ukrainas valdības aprēķiniem.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
