Ekonomikas ministres biroja vadītājs Artūrs Butāns skaidroja, ka tautsaimniecības padomes sēdes notiek regulāri un to mērķis ir krīzes vadības laikā nodrošināt veiksmīgu komunikāciju ar uzņēmējiem no dažādām nozarēm.
„Šajā reizē saruna būs par enerģētiku un par inflāciju ierobežojošiem pasākumiem. Ar nozari katru nedēļu komunikācija norit dažādos formātos, un šīs sarunas mērķis ir plašākā formātā apspriest, kādi varētu būt ieviešamie inflāciju ierobežojošie pasākumi.
Kopā ar nozari spriedīsim, kas būtu tas, kas der uzņēmējiem, un kā valsts var palīdzēt.
Laikā, kad Labklājības ministrija strādā pie regulējuma mājsaimniecībām, Ekonomikas ministrija uzskata, ka līdzīgi soļi un pretimnākšanai ir jābūt arī uzņēmēju virzienā,” sacīja Butāns.
KONTEKSTS:
Valdība sēdē pirms Jāņiem konceptuāli vienojās, ka nākamajā apkures sezonā valsts segs pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma gan centrālās apkures saņēmējiem, gan tiem, kas apkurei izmanto elektrību, gāzi un granulas. Energoresursu izmaksu pieauguma daļējai kompensācijai apkurē valsts makā būs jārod aptuveni 220 miljoni eiro, bet kopējie izdevumi papildu atbalstam iedzīvotājiem plānoti 350 miljonu eiro apmērā.
Valdība par iecerētā atbalsta nosacījumiem lems augusta otrajā nedēļā.
Tikmēr AS "Latvijas gāze" no 2022. gada 1. jūlija paaugstināja gāzes tarifus, kas atkarībā no patēriņa apmēra pieauga robežās no 65,6% līdz 89,9%.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) pagājušajā nedēļā gan norādīja, ka jaunais tarifs neatbilst tam, par cik gāze tiks iegādāta, lai to nodrošinātu iedzīvotājiem. Attiecīgi zaudējumus, kas saistīti ar gāzes piegādi šajā periodā, piegādātājs iekļaus tarifā nākamajā periodā. Tādējādi ir bažas, ka mājsaimniecībām dabasgāzes tarifs no nākamā gada janvāra varētu kāpt nesamērīgi strauji, tāpēc valdībai noteikti būs jāvērtē tarifa maiņa, norādīja ministre.
