EM energoatbalstam neiztērētos 100 miljonus atdos valsts budžetā

Ekonomikas ministrija (EM) energoresursu cenu pieauguma kompensācijai neiztērētos 100 miljonus eiro, kurus bija plānots pārdalīt Veselības ministrijai, atdos valsts budžetā, aģentūrai LETA pavēstīja EM pārstāvji.

Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka Ekonomikas ministrija atvēlējusi aptuveni 100 miljonus eiro veselības nozarei. Ministrija plānoja veselībai novirzīt neiztērēto atbalstu energoresursu cenu pieaugumam.

Kā norāda EM, sākotnēji, vērtējot ministrijas rīcībā esošos finanšu resursus, EM konstatēja, ka ir neiztērēts finansējums, kas tika piešķirts atbalsta sniegšanai energoresursu cenu pieauguma kompensācijai, un tika lemts, ka šo summu varētu novirzīt veselības nozarei. Taču sarunās ar Finanšu ministriju (FM) secināts, ka

šis finansējums piešķirts īpaši šim mērķim, attiecīgi to uzreiz nevar tiešā veidā pārdalīt veselības nozarei.

FM pārstāvji aģentūrai LETA sacīja, ka valsts publiskajām finansēm ir jāatbilst fiskālās disciplīnas nosacījumiem, pamatā tas nozīmē, ka ir jāievēro maksimāli pieļaujamais deficīts. Sakarā ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā 2023. gada budžeta sagatavošanas laikā tika nolemts ārpus pieļaujamā deficīta finansēt ar karu Ukrainā saistītās ārkārtas vajadzības, tostarp kara radīto energoresursu cenu pieauguma kompensāciju. Šādu risinājumu pieļauj fiskālās disciplīnas likums.

Vienlaikus veselības nozares finansējums ir jānodrošina maksimāli pieļaujamā deficīta ietvaros, tāpat kā visas citas valsts finansētās nozares, līdz ar to ietaupījums energoresursu cenu mazināšanas kompensācijai nav pārdalāms veselības nozarei.

Tāpat FM pārstāvji norāda, ka šobrīd lēmums par atbalsta pasākumiem saistībā ar energoresursu cenu ārkārtēja pieaugumu bija tikai 2022./2023. gada apkures sezonai un par turpmāko atbalstu lēmuma nav. Attiecīgi, ja būs nepieciešami atbalsta pasākumi arī rudenī un šāds lēmums valdībā tiks pieņemts, tad finansējums avots šo pasākumu īstenošanai tieši arī varētu būt pavasarī energoresursu cenu pieauguma kompensācijai neiztērētie līdzekļi.

Savukārt, lai nodrošinātu neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības nozarē 2023. gadā, Ministru kabinets nolēma no EM budžeta programmas "Valsts atbalsta programmas" 12 miljonus eiro novirzīt veselības nozarei.

Attiecīgi tie ir 10 miljoni eiro no EM pasākuma "Finanšu instruments investīciju projektiem" un divi miljoni eiro no pasākuma "Inovāciju fonds". Ministrija secināja, ka šāda finansējuma pārdale šogad neietekmēs šo atbalsta programmu tālāko virzību, jo šogad šis finansējums nebūs nepieciešams. Pagaidām ministrija strādā pie regulējuma izstrādes abu fondu atbalsta programmu ieviešanai, attiecīgi nākamajos gados finansējums būs nepieciešams atbilstoši apstiprināto projektu summai, par ko būs atsevišķas sarunas ar FM.

KONTEKSTS:

Valdība 20. jūnijā atbalstīja papildu 140 miljonu eiro pārdali veselības aprūpei. Pārdalot līdzekļus valsts budžetā, nozaru ministrijas un citas centrālās valsts iestādes solidāri piedalījušās veselības nozares neatliekamo pasākumu finansēšanā šogad, lai sasniegtu veselības nozares budžetu 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem. Veselības jomas izdevumi 2023. gadam ar papildu piešķīrumiem sasniegs pat 12,3% no valsts konsolidētā budžeta, informē FM pārstāvji.

Lai atrastu nepieciešamos līdzekļus, tika pārskatīti izdevumi nozaru ministrijās un citās valsts iestādes. Rezultātā tiks nodrošināta finansējuma pārdale no nozaru ministrijām 57 miljonu eiro apmērā Veselības ministrijai, tostarp nauda pārdalīta no:

  • Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja – 228 870 eiro apmērā;
  • Sabiedrības integrācijas fonda – 100 000 eiro apmērā;
  • Aizsardzības ministrijas – 1 006 274 eiro apmērā;
  • Ārlietu ministrijas – 781 000 eiro apmērā;
  • Ekonomikas ministrijas – 12 000 000 eiro apmērā;
  • Finanšu ministrijas – 1 799 651 eiro apmērā;
  • Iekšlietu ministrijas – 2 940 774 eiro apmērā;
  • Izglītības un zinātnes ministrijas – 7 751 533 eiro apmērā;
  • Zemkopības ministrijas – 1 040 079 eiro apmērā;
  • Satiksmes ministrijas – 10 744 670 eiro apmērā;
  • Labklājības ministrijas – 1 450 934 eiro apmērā;
  • Tieslietu ministrijas – 1 247 714 eiro apmērā;
  • Klimata un enerģētikas ministrijas – 1 165 690 eiro apmērā;
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas – 940 470 eiro apmērā;
  • Kultūras ministrijas – 2 314 770 eiro apmērā;
  • Veselības ministrijas – 112 735 eiro apmērā;
  • Satversmes tiesas – 11 746 eiro apmērā;
  • budžeta resora "Radio un televīzijas regulators" – 400 000 eiro apmērā;
  • budžeta resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" – 11 000 000 eiro apmērā.

Papildu finansējuma veselības nozarei saņemšanas laika grafiks paredz, ka jūnijā-jūlijā sākotnēji tiks veikta finansējuma pārdale 57 miljonu eiro apmērā no nozaru ministrijām. Savukārt līdz šā gada decembra beigām būs pieejams atlikušais finansējums no rezervētajiem 140 miljoniem, kas tiks segti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un citām valsts budžeta programmām.  

Tikmēr finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka pēc 140 miljonu atrašanas ministriju un valsts iestāžu budžetos valstī ir palikušas tikai rezerves neparedzētām situācijām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti