SVF brīdina, ka, lai gan bankas ir drošākas nekā 2008.gadā, jo daudz ir ticis darīts, lai situāciju banku jomā uzlabotu, tomēr ir citas bīstamas zemūdens straumes ekonomikā.
Pasaulē pieaug nevienlīdzība un spriedze starp valstīm tirdzniecības attiecībās. Ja notiks tālāka virzība uz tirdzniecības karu, tad tas nopietni apdraudēs pasaules ekonomisko izaugsmi.
SVF aicinājis turpināt pieturēties pie stingrā banku regulējuma, kas tika ieviests pēc 2008.gada. Jo dažas valstis – ASV – cenšas to mīkstināt.
Kā risks ekonomikas stabilitātei tiek minēti arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, ja tie netiks pietiekami uzraudzīti un regulēti. Bet tie var palīdzēt arī mazināt nabadzību un iegūt līdzekļus tiem 1,7 miljardiem iedzīvotāji, kas neatbilst banku kritērijiem aizdevumu saņemšanai.
SVF vadītāja Kristīne Lagarda uzsvēra, ka “īstais jautājums ir – vai ekonomika ir pietiekami spēcīga”.
“Un mūsu atbilde uz to ir – iespējams, ka nav pietiekami spēcīga. Tāpēc, ka mēs redzam, ka izaugsme nav paātrinājusies trīs gadus pēc kārtas – tā ir 3,7%, un tā ir nevienmērīgi sadalījusies pasaulē. Un daži no riskiem, par kuriem brīdinājām, tiekoties aprīlī, tagad ir materializējušies, it īpaši attiecībā uz tirdzniecības barjerām. Ja šī spriedze pieaugs – tas globālajai ekonomikai būs nopietns trieciens,” norādīja Lagarda.
SVF arī birdinājis finanšu tirgus neieslīgt pašapmierinātībā - vērtspapīru tirgus cenas kāpj, centrālās bankas pazemina procentu likmes, ir viegli pieejama nauda. Tiesa, centrālās bakas tagad gan samazina “naudas piedrukāšanu”.
Kopumā SVF brīdina, ka pašreizējā pasaules ekonomikas atkopšanās var nebūt ilga.
Un lai gan ASV ekonomikai šobrīd klājas labi, tās piekoptā procentu likmju pacelšana var nākt par sliktu jaunattīstības tirgiem, piemēram. Turcijai, Argentīnai, jo investori var sākt satraukties un ņemt ārā naudu no jaunattīstības tirgiem un to ieguldīt ASV.
Šī plūsma SVF ieskatā varētu būt 100 miljardi dolāru gada laikā jeb 0,6% no jaunattīstības tirgus iekšzemes kopprodukta, un tas jau ir satricinājums, kas izmēru ziņā pielīdzināms finanšu krīzei.
SVF arī ļoti skaidri pauda savu atbalstu Briselei, kas iebilst pret Itālijas plāniem palielināt budžeta deficītu nākamajā gadā (līdz 2,4%). Jau tagad Itālijas parādsaistības ir ļoti lielas – tās ir tūlīt aiz Grieķijas un veido 130% no IKP (Grieķijai ir 180%), divreiz vairāk nekā noteikumi atļauj. Itālija ekonomika kopumā ir šobrīd sliktā situācijā – ekonomiskā izaugsme ļoti lēna, ap 1%, augsts bezdarba līmenis, it īpaši jauniešu vidū. Arī Itālijas bankas nepiedzīvo labākos laikus.
Vēl viens risks pasaules ekonomikai ir Lielbritānija. Ja “Brexit” notiek bez vienošanās panākšanas, tad tas novestu pie Eiropas finanšu tirgus fragmentēšanās un apgrūtinātu efektīvu naudas pārvietošanos. SVF norāda arī uz britu kļūdu, 80. -90.gados veicot privatizāciju un izpārdodot valsts īpašumus, bet no tā neveica nekādus uzkrājumus, kā, piemēram, Norvēģija no savas naftas. Līdz ar to britu valdībai ir lielas parādsaistības, bet maz īpašumu. SVF uzskata, ka britu sabiedriskā sektora finanses ir sliktā situācijā. Tas nozīmē, ka britiem būs jāceļ nodokļi, secina SVF.
