Tomēr lielās intereses dēļ ar nākamo gadu jaunie bioloģiskie zemnieki var palikt bez Eiropas Savienības atbalsta.
Saimniecības «Absolūts ēd» siltumnīcās Krimuldas novadā pašlaik briest redīsi un zaļo spināti – kultūras, kam labvēlīgākie augšanas apstākļi dienas garuma ziņā ir līdzīgi kā pavasarī. Katru nedēļu zaļumi un dažādi dārzeņi tiek pakoti kastēs un piegādāti klientiem Siguldā un Rīgā, stāsta saimniece Ilze Lipska.
“Mēs piedāvājam visu, kas izaudzis, komplektējot to, kas ir, sezonas kastēs. Mums kad ir, tad ir, kad nav, kad nav,” saka Ilze.
Ģimene meklēja iespējas saimniekot dabiski, bet patērētāji prasa pierādījumus, un pierādījums ir papīrs, ko saimniecība iegūs nākamgad.
Lipsku ģimene apsaimnieko četrus hektārus zemes, no kā daļu aizņem augļudārzs, māja un saimniecības būves. Audzētāji teic, ka gandrīz 400 eiro Eiropas Savienības (ES) atbalstam, kas par katru hektāru pienākas dārzeņkopjiem, viņi pieteikties neplāno.
Tomēr tieši augstākas realizācijas cenas un iespēja saņemt lielākus atbalsta maksājumus ir pirmie divi dzinuļi, kas mudina pievērsties bioloģiskajai saimniekošanai.
Tikai tad seko doma par veselīgu dzīvesveidu pašu ģimenei. Tā secina «Sertifikācijas un testēšanas centra» valdes loceklis Ēriks Nordens.
Viņa vadītais valsts uzņēmums ir viens no diviem, kas divu gadu laikā sertificē saimniecības. Šogad tādam statusam pieteicies ap 250 zemnieku.
Parādās pozitīvas pārmaiņas, pēc krīzes saimniecības kļūst mazliet lielākas, saimniecības atrod savu profilu, parādās arī bioloģisko produktu pārstrāde, stāsta Nordens.
Līdz 2012.gadam bija izteikta primārā ražošanā, bet nebija, kas produktus pārstrādā. Tādējādi bioloģiski izaudzētais beigās tāpat nokļuva veikalu vai tirgus stendos līdzās konvenciāli ražotajam, saimnieks neguva lielākos ieņēmumus, savukārt pircējs varbūt pat nezināja, ka lielveikalā pirktā biete audzēta ekoloģiski.
Lauksaimniecības datu centra informācija liecina, ka bioloģiski audzētu dārzeņu pēdējos trīs gados gan kļuvis mazāk, savukārt olu izdēts divas reizes vairāk, pērn sasniedzot vienu miljonu 200 tūkstošus.
No 200 tonnām 2013. gadā līdz 500 tonnām pērn audzis realizētā medus apjoms. Strauji kāpināts arī bioloģisko graudaugu un piena apjoms, atzīst «Sertifikācijas un testēšanas centra» vadītājs Ēriks Nordens.
Latvijā pašlaik bioloģiski saimnieko jau vairāk par 4000 saimniecību, kas strādā gandrīz 250 tūkstošos hektāru. Gadā tās saņem ap 20 miljoniem eiro Eiropas Savienības naudas, kas ir ap desmit procentiem no visa lauksaimniekiem izmaksātā atbalsta.
Šogad bioloģiskajai saimniekošanai zemnieki ne tikai pievēršas no jauna, bet paplašinās arī esošās saimniecības. Tā atzīst Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārkls.
Diemžēl nākamgad bioloģiskie lauksaimnieki vairs nevarēs saņemt ES maksājumus, “vēl galīgā lēmums nav, bet uz to iet, jo ir tik liela interese, ka trūkst finansējuma”, saka Norkārkls.
Līdz 2020. gadam bioloģiskajiem saimniekiem noteiktas nemainīgas atbalsta likmes – par katru bišu saimi gadā var dabūt 40 eiro, zālāju un papuves hektārs ļauj pretendēt uz nepilniem simt eiro, par bioloģiski audzētiem kartupeļiem pienākas gandrīz 400 eiro maksājums, bet par ogulāju vai augļu koku hektāru atbalsts sasniedz 485 eiro.
