Sociālie uzņēmēji: Statusu ir viegli iegūt, bet grūti noturēt

Latvijā pēdējos trīs gados sociālā uzņēmuma statusu ieguvuši apmēram 200 uzņēmumu. Latvijas Radio aptaujātie sociālie uzņēmēji gan lēš, ka šis skaits varētu būt vēl lielāks, jo ne visi, kas ar savu uzņēmējdarbību strādā sabiedrības labā, reģistrējas kā sociālie uzņēmēji. Tas tādēļ, ka statusu iegūt ir viegli, bet to noturēt ir grūtāk. Turklāt līdz ar Saeimā pieņemto lēmumu noteikti stingrāki sociālā uzņēmuma statusa iegūšanas kritēriji.

Sociālie uzņēmēji: Statusu ir viegli iegūt, bet grūti noturēt
00:00 / 04:12
Lejuplādēt

Latvijā ir ap 200 sociālo uzņēmumu. Tas ir liels skaits, jo likums, kas ļauj šādu uzņēmumu veidošanu, pieņemts tikai pirms trim gadiem, norādīja Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa.

Viņa norādīja, ka kopumā skaits noteikti ir lielāks, jo nereti ir organizācijas, kas veic sociālo uzņēmējdarbību kā biedrības vai nevalstiskās organizācijas. Zeiļa atzina, ka līdz šim ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad sociālā uzņēmuma statuss iegūts tikai tādēļ, ka ir pieejams papildu finansējums. Viņa pauda cerību, ka līdz ar stingrāku sociālā uzņēmuma statusa iegūšanas kritēriju ieviešanu tas tiks izskausts.

“Mums ir jārūpējas par sociālo uzņēmumu reputāciju un to, ka jomas reputācija tiek uztverta pēc būtības.

Statusam nevajadzētu kalpot tikai, lai iegūtu finansējumu, bet tam ir jānodrošina, ka tas ir sociālais uzņēmums pēc būtības. Jā, protams, kad ir iegūts sociālā uzņēmuma statuss, tad katru gadu ministrijai ir jāiesniedz pārskats par padarīto, par sasniegto, par sociālo ietekmi, ko uzņēmums ir izdarījis. Idejiski es saprotu, kāpēc tas ir vajadzīgs, bet varbūt noderētu šīs atskaitīšanās vienkāršošana. Ceram, ka nākotnē tas arī varētu notikt,” stāstīja Zeiļa.

Uz jautājumu, kurās nozarēs sociālie uzņēmumi darbojas visvairāk, Zeiļa atbildēja:

“Populārākā joma ir darba integrācijas sociālie uzņēmumi. Protams, neizpaliek arī tādi, kas darbojas izglītības jomā, kultūras jomā, un arī tādi, kas strādā ar vides jautājumiem vai ar dažādu pakalpojumu sniegšanu noteiktām mērķa grupām. Bet tas pats populārākais ir darba integrācijas sociālais uzņēmums. Tātad, kura galvenais mērķis ir sniegt darba iespēju kādai noteiktai mērķa grupai.”

Viens no šādiem darba integrācijas uzņēmumiem ir "BlindArt", kurā darbojas neredzīgi cilvēki un cilvēki ar īpašām vajadzībām. Viņi rada vērtīgus mākslas darbus plašākai sabiedrībai. Uzņēmuma vadītājs Andrs Hermanis gan atzīst, ka sociālā uzņēmuma statuss nedod daudz ieguvumu.

“Ja nebūtu aktuāls "Altum" grants, tad es neredzu lielāku jēgu no tā statusa, ņemot vērā tos birokrātiskos procesus, kas apakšā ir.

Visas uzraudzības. Līdz ar to, ja vēlies veikt kādu sociālu misiju, tad to var arī veikt bez statusiem un liekas birokrātijas. Tie atskaitīšanās, uzraudzīšanas procesi. kritēriji, lai statusu dabūtu, lai to noturētu. Ja mēs esam darba integrācijas uzņēmums, tad mums ir jābūt noteiktam skaitam mērķa grupas darbinieku," stāstīja Hermanis.

Uzņēmums SIA “Dabas zirgi” rūpējas par zirgu labturības jautājumiem Latvijā. Uzņēmums darbojas vairāk nekā 11 gadus, bet sociālā uzņēmuma statusu tas ieguva pirms pusotra gada. Uzņēmuma īpašniece Līga Broduža atzina, ka šī statusa iegūšana nebija pašmērķis, tomēr viņa to salīdzina ar piederēšanu kādai noteiktai kopienai, kurai ir vienots pasaules redzējums, filozofija.

“Vieglāk bija dabūt sociālā uzņēmuma statusu, nekā to noturēt, jo tas nozīmē, ka ne mirkli nevar atslābt.

Visu laiku ir jābūt labā tonusā. Jāatceras, ka sociālā ietekme ir jānodrošina visa gada garumā un tā ir jāuzskaita. Tas nav tā, ka es izdomāju, ka es būšu labs un darīšu labus darbus, bet mums tiek arī pieprasīts, lai mēs izvirzām nākamā gada mērķus. Tā grūtība ir tāda, ka saproti, ka mērķus izvirzīt ir grūti. Ir bijuši divi sarežģīti gadi, un tiešām nāca pretim, jo bija lietas, ko fiziski nevarēja izdarīt,” stāstīja Broduža.

Kā lielāko finansiālo ieguvumu viņa minēja "Altum" granta saņemšanu 50 tūkstošu eiro apmērā. Kopumā līdz šim sociāliem uzņēmumiem ir piešķirti 149 granti par kopējo summu 9,4 miljoni eiro. Pieejamais finansējuma apjoms grantiem sasniedzis griestus, un jauni projektu pieteikumi netiek pieņemti.

Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis
00:00 / 03:03
Lejuplādēt

Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis prognozē, ka nākamajos trīs gados varētu rasties vēl 200 sociālo uzņēmumu.

KONTEKSTS:

Ar grozījumiem Sociālā uzņēmuma likumā novērsta praksē konstatētā formālā pieeja sociālajai uzņēmējdarbībai, kad pretendenti formāli atbilst sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītajām prasībām un rada nelielu sociālu ietekmi, taču, izvērtējot to darbību kopumā, secināms, ka uzņēmuma darbības mērķis pamatā ir vērsts uz peļņas gūšanu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt