2021. gada decembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar "Sociālās ekonomikas rīcības plānu". Saskaņā ar to EK šonedēļ prezentēja priekšlikumus sociālās ekonomikas atbalstam, norādot, ka sociālajā ekonomikā par prioritāti ir jābūt nevis peļņai, bet gan cilvēkiem, kā arī sociālajiem un vides mērķiem.
Eiropā ir 2,8 miljoni sociālās ekonomikas struktūru, kuras kopumā nodarbina 13,6 miljonus cilvēku un piedāvā risināt sabiedrībā svarīgas problēmas.
Minētās struktūras aptver ļoti dažādas nozares — no sociālajiem un aprūpes pakalpojumiem līdz mājokļiem, atpūtai un enerģijai par pieņemamu cenu —, un tās var būt organizētas dažādās formās, piemēram, kā kooperatīvi, brīvprātīgas apvienības, bezpeļņas asociācijas, fondi un sociālie uzņēmumi.
Eiropas Savienība vēlas, lai vismaz 78% cilvēku vecumā no 20 līdz 64 gadiem būtu nodarbināti, vismaz 60% — būtu apmācībā un lai vismaz 15 miljoni cilvēku izkļūst no nabadzības vai sociālās atstumtības.
Eiropas Komisija aicinājusi izstrādāt darba tirgus rīcībpolitiku, kas atbalsta darba ņēmējus sociālajos uzņēmumos, veicina sociālo uzņēmējdarbību un nodrošina taisnīgus darba apstākļus.
Tāpat EK ieskatā būtu jāuzlabo arī piekļuve publiskajam un privātajam finansējumam, tai skaitā Eiropas Savienības fondiem.
EK arī iesaka dalībvalstīm optimāli izmantot pieejamo Eiropas Savienības finansējumu no dažādām programmām, kas palīdzēs dalībvalstīm veicināt sociālo ekonomiku.
Komisija arī prezentējusi sociālās ekonomikas vārteju, proti, tīmekļvietni, kas sociālās ekonomikas struktūrām sniedz informāciju par Eiropas Savienības finansējumu, apmācības iespējām, pasākumiem, informāciju par konkrētām valstīm un par to, kur iegūt papildu resursus.
Priekšlikumu nepieciešamību skaidroja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis:
"Šis ir sektors ar būtisku ekonomisko potenciālu. Dažās dalībvalstīs ar senām tradīcijām šajā jomā sociālā ekonomika atbilst 10% algotā darba un 10% iekšzemes kopprodukta, bet šis potenciāls netiek pilnībā izmantots. Tādēļ mēs nākam klajā ar vadlīnijām dalībvalstīm, kā tām veicināt sociālo ekonomiku dažādās politikas jomās un tiesiskajā regulējumā. Pašlaik vairāk nekā puse dalībvalstu ir ieviesušas sistēmas, lai atbalstītu sociālo ekonomiku, tomēr starp dalībvalstīm tā ir nevienmērīgi attīstīta."
Savukārt darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits izcēla tieši palīdzību vismazāk aizsargātajām sabiedrības grupām:
"Viena no sociālās ekonomikas būtiskajām lomām ir acīmredzama – tā ir ietekme uz darba tirgu. Runa ir par palīdzību neaizsargātām grupām piekļūt darba tirgum. Es domāju, ka daudzās dalībvalstīs sociālie uzņēmumi tieši to arī dara – palīdz cilvēkiem ar zemu izglītības līmeni, cilvēkiem ar invaliditāti un marginalizētām grupām iekļauties darba tirgū. Runa ir arī par prasmēm, un arvien vairāk sociālo uzņēmumu specializējas, lai apmācītu vai pārkvalificētu pārsvarā neaizsargātās grupas, šādi palīdzot tām iekļauties darba tirgū."
