Ar lielu rūpību 23 gadus vecais Kristers griež oglekļa šķiedras šablonus, kas pēc tam tiek izmantoti elektroniskās mūzikas iekārtu korpusu ražošanai.
"Kristers saslima pirms daudziem gadiem. Es ļoti, ļoti daudz enerģijas un laika ieguldījumu tajā, lai viņš varētu dzīvot maksimāli neatkarīgu dzīvi. Mēs strādājām 24/7 pēc Amerikas programmas. Viņš ļoti daudz atguva no savām spējām, ko viņš bija zaudējis pēkšņās slimības rezultātā. Viņš atkal varēja ēst ar nazi un dakšu un tādas lietas. Es iemācīju lasīt," stāstīja puiša mamma.
Pēc internātskolas pabeigšanas viņa mamma sapratusi, ka Kristeram vairs dzīvē nav īsti, ko darīt. Skola ir beigusies, bet ko iesākt tālāk? Darbu šādiem cilvēkiem atrast praktiski nav iespējams.
"Katram ir jādara tas, ko viņš var izdarīt. Nevar tikai gaidīt no valsts vai pašvaldības. Manuprāt, valstij vajadzētu iedot labu rāmi, kurā cilvēki varētu strādāt. Cilvēku, kuriem ir pirmās un otrās grupas invaliditāte mūsu valstī, ir ap 17 000. Apmēram tikai 23% no visiem ir nodarbināti. 77% vienkārši ir mājās ar ģimeni kā Kristers. Tagad pēc vairāku gadu gaidīšanas rindā viņš ir uz dažām stundām dienas centrā, bet tā pavisam noteikti nav atbilde ilgtermiņā," norādīja Ieva.
Tā nu viņa sākusi domāt, ko Kristers brīvajos brīžos varētu iesākt.
Viņa sacīja: "Tas sakrita ar laiku, kad es studēju funkcionālo dizainu Mākslas akadēmijā. Tas man principā pavēra šo dzīves ceļu. Mums bija pirmajā kursā [jāizstrādā]vēlēšanu dizains – kā ar dizaina metodēm uzlabot demokrātiju un cilvēku iesaisti vēlēšanās. Man tas atvēra pilnīgi jaunu pasauli," atceras Ieva.
Šādi tapa sociālais uzņēmums "Faveo", kas risina nodarbinātības problēmu, savedot kopā sociāli atbildīgus darba devējus un darba ņēmējus – cilvēkus ar ierobežotām iespējām. Viss notiek ar interneta platformas palīdzību.
"Cilvēks aizpilda anketu platformā, ko sadarbībā ar dažādiem speciālistiem es centos izveidot maksimāli viegli saprotamu, bet tajā pašā laikā arī, lai tā ir tāda, kas dod informāciju, kas būtu uzņēmējiem vajadzīga, fokusējoties tieši uz šādu cilvēku iemaņām un prasmēm. Tas ir tas akcents, – nevis uz to, kādi cilvēkam ir ierobežojumi un grūtības, bet foršās lietas, ko viņš var izdarīt. Tad sociāli atbildīgs uzņēmējs var piedāvāt šiem cilvēkiem nodarbinātības iespējas," skaidroja Ieva.
Uzņēmējiem gan jārēķinās, ka daudzi no šiem cilvēkiem nevarēs strādāt pilnu darba laika. Vairums no tiem, kas aizpildījuši anketas, norādījuši, ka viņi vienkārši vēlas būt piederīgi sabiedrībai, kaut vai uz dažām stundām dienā vai nedēļā.
"Viņš varētu padarīt savu darbu, piemēram, kafiju uzvārīt, dažkārt pat kaut kādas ļoti vienkāršas lietas, un tik un tā justies piederīgs un saņemt par to sev pienākošos atlīdzību. Kaut vai tie ir daži desmiti eiro mēnesī, – tas arī būtu daudz, bet tādas iespējas nav," uzsvēra uzņēmuma izveidotāja.
Jaunā interneta platforma sākusi darboties pirms viena mēneša. Ieva cer, ka ar laiku tā nesīs rezultātus, palīdzot savest kopā abas puses.
"Ar šādu cilvēku ar intelektuālās invaliditātes nodarbinātību, ja Latvijai izdotos to atrisināt, mēs varētu startēt kā pionieris pasaules mērogā, jo tā ir visu problēma," viņa teica.
Kristers tagad pāris stundas nedēļā strādā. Un viņš to dara ar lielu rūpību un ieinteresētību. Tas tikai parāda, ka risinājums ir iespējams, ja izdodas atrast piemērotu darbu un darba devēju.
