Skaitļi un fakti: Eiropas kapitāla tirgu savienībai mēģina iedvest jaunu dzīvību

Eiropas Savienības (ES) banku savienības veidotāji saskaras ar dažādām grūtībām. Vienu no tām izgaismoja jau krīzes laiks pirms desmit gadiem – tā ir problēma mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piesaistīt naudu tālākai attīstībai brīdī, kad bankām ir lielas problēmas. Ja paskatāmies uz finanšu pasauli - šāds mehānisms ir radīts, proti, tās ir biržas. Tajās var iegādāties uzņēmumu akcijas. Investors jeb akciju pircējs, kas var būt jebkurš iedzīvotājs, kļūst par uzņēmuma līdzīpašnieku un pelna līdz ar viņu, savukārt uzņēmums dabū naudu attīstībai. Taču viss nav tik vienkārši. Eiropa grib arī šajā gadījumā izveidot vienotus tirgus nosacījumus, bet šis process buksē.

Skaitļi un fakti: Eiropas kapitāla tirgu savienībai mēģina iedvest jaunu dzīvībuInguna Ukenābela

    Kamēr Eiropā pagaidām neveicas ar banku savienības pabeigšanu, vēl viena jaunbūve, kuru iecerēja pēc krīzes Eiropas finanšu veselības stiprināšanai, ir iestrēgusi vēl pamatīgāk – tā ir kapitāla tirgu savienība. Tieši ar tās palīdzību bija iecerēts mazināt Eiropas uzņēmumu atkarību no banku kredītiem un dot visiem eiropiešiem plašākas iespējas ieguldīt savus uzkrājumus.

    Virkne lēmumu, kas nepieciešami kapitāla tirgu savienības izveidei, ir pieņemti, vēl virkne – nav, un, taisnību sakot, pēdējā laikā radās iespaids, ka savienības reālais dzimšanas brīdis izplēn arvien tālākā un neskaidrākā nākotnē. Tomēr acīmredzot bažas par Eiropas ekonomikas izaugsmes apstāšanos, kā arī Lielbritānijas aiziešana no Eiropas Savienības ir piešķīlušas jaunu dzirksti arī šai idejai.

    Rezultātā pēc vairāku valstu iniciatīvas tapa ekspertu grupa, kuras izstrādātajiem ieteikumiem savu vērtējumu jau decembrī varētu dot ES dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministru veidotā padome jeb ECOFIN.

    Prom no bankām

    Mācība, ko visai Eiropai deva smagā finanšu krīze pirms desmit gadiem un pēckrīzes periods, bija secinājums, ka Eiropas tautsaimniecība ir pārāk atkarīga no bankām. Ja banku tirgū sākas problēmas, tas tajā pašā mirklī rada satricinājumu visā ekonomikā. Ja bankām ir jāatkopjas, tās domā par sevi un pamatīgi nobremzē kreditēšanu, kas savukārt neļauj pietiekami strauji attīstīties Eiropas uzņēmumiem.

    Tieši tādēļ ES amatpersonu acis pievērsās kapitāla tirgiem jeb biržām, kur uzņēmumi, sākot kotēt savas akcijas vai obligācijas, var piesaistīt finansējumu no investoriem. Tagad šim tematam klāt eļļu vēl ir pielējis „Brexit”, jo tieši Londona ir lielākais Eiropas finanšu centrs, kurā bez daudzām finanšu kompānijām atrodas arī Londonas birža – ne tikai viens no vecākajiem, bet arī viens no lielākajiem pasaules kapitāla tirgiem.

    Lai gan Lielbritānijas izstāšanās netraucē Londonas biržā kotēt citu Eiropas valstu uzņēmumu akcijas un ieguldīt eiropiešu naudu, uz to vairs neattieksies ES likumdošana un ES struktūrām nebūs iespējas neko ietekmēt.

    Kas gan traucētu Eiropas biržām dzīvot tāpat kā līdz šim, un kādēļ būtu jāveido kapitāla tirgu savienība? Diemžēl līdzšinējā pieredze liecina, ka lielākā daļa Eiropas biržu ir mazas un kapitāla tirgi darbojas fragmentēti. Tas, ka Eiropas biržas ir apvienojušās grupās, no kurām lielākā ir „Euronext”, situāciju nav īpaši mainījis. To varam novērot arī Rīgā. Lai gan Rīgas birža kopā ar pārējiem Baltijas un virkni Ziemeļvalstu fondu tirgu iekļaujas ASV bāzētajā „Nasdaq” grupā, īpaši atdzīvināt tirdzniecību Rīgā nav izdevies.

    Īpašs stāsts ir par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri veido Eiropas tautsaimniecības mugurkaulu un nodrošina lauvas tiesu no darbavietām Eiropā. Akciju kotēšana biržā pašlaik ir visai dārgs prieks, un tādēļ kapitāla tirgos dominē lielās kompānijas. Taču tām parasti nav problēmu arī ar banku kredītu piesaisti, un alternatīvu finansēšanas avotu atrašana vitāli svarīga ir tieši mazākiem uzņēmumiem. Līdzšinējos ES amatpersonu centienus sekmēt Eiropas uzņēmumu akciju un obligāciju emisijas, lai mazinātu atkarību no banku kredītiem, prominentais laikraksts „Financial Times” ir nodēvējis par „apkaunojošu izgāšanos”. Pērn 88% no Eiropas uzņēmumu piesaistītajiem līdzekļiem nāca no bankām un tikai 12% no kapitāla tirgiem, liecina Eiropas Finanšu tirgu asociācijas dati. Tātad, salīdzinot ar pēckrīzes laiku, nekas daudz nav mainījies, jo periodā no 2013. līdz 2017. gadam šis īpatsvars bija 14%.

    Jaunais starts

    To, ka Eiropas kapitāla tirgu savienība ir iestrēgusi un līdz šim paveiktais taustāmus rezultātus nav devis, labi saprot visi iesaistītie. Tieši tādēļ virkne ES dalībvalstu atbalstīja jaunas ekspertu grupas izveidi, kuras uzdevums bija ar „jaunu skatu” palūkoties uz kapitāla tirgu savienības ideju. „Jaunā skata” galvenais secinājums ir mainīt kapitāla tirgu savienības fokusu. Ja iepriekš galvenais mērķis esot bijis Eiropas kapitāla tirgu vides atdzīvināšana, tad tagad prioritātei vajadzētu būt Eiropas iedzīvotāju vajadzībām, kā arī investīciju veicināšanai reālajā Eiropas ekonomikā, lielu uzmanību pievēršot digitalizācijai un ilgtspējīgai attīstībai.

    Tādēļ eksperti aicina Eiropas politiķus veicināt to, lai kapitāla tirgos attīstās uzkrāšanas produkti, kuri ir interesanti eiropiešiem. Ne mazsvarīgs faktors te ir Eiropas sabiedrības novecošanās, kas nozīmē arvien liesākas pensijas no valstu puses. Tāpat eiropiešiem ir diezgan lieli uzkrājumi banku depozītos, kuri kopš krīzes nesniedz nekādu lielo atdevi, un šo naudu daudz lietderīgāk būtu investēt. Tāpat tiek ieteikts būtiski vienkāršot pieeju kapitāla tirgiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Būtu jāveicina arī kapitāla plūsma pāri ES valstu robežām un jāveic virkne citu pasākumu.

    Eksperti arī piedāvā kapitāla tirgu savienību pārdēvēt par uzkrājumu un ilgtspējīgu investīciju savienību.

    Ar ekspertu ziņojumu oktobrī tika iepazīstināta ES dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministru veidotā padome jeb ECOFIN. To, vai šis ziņojums kļūs par kārtējo apputējušo dokumentu jeb kapitāla tirgu savienībai tiešām tiks dots jauns starts, labāk būs nojaušams decembrī, kad ECOFIN varētu paust savus secinājumus par ekspertu ieteikumiem.

    Ko tas nozīmētu Latvijai? Latvijas kapitāla tirgus īsti spēcīgs nav bijis nekad un arī līdzšinējās valdības neko daudz tā attīstīšanas labā nav darījušas. Tikai pēdējos gados Latvijā parādās uzņēmumi, kuri novērtē to, ka ieguldījumus var piesaistīt, arī emitējot akcijas vai obligācijas. Taču ar to joprojām ir par maz, lai Rīgas birža kļūtu par nopietnu alternatīvu bankām finansējuma piesaistes ziņā. Tāpat no Latvijas ieguldījumu fondu aktīviem, kuru lielāko daļu veido pensiju otrā līmeņa līdzekļi, Latvijas uzņēmumos ir ieguldīta mikroskopiska daļa un Latvijas nākotnes pensionāru nauda lielākoties „silda” citu valstu ekonomikas. Tādēļ, visdrīzāk, ka Latvijai pat īsti nav ko zaudēt un, ja Eiropas kapitāla tirgi gūs jaunu grūdienu attīstībai, mēs būsim tikai ieguvēji.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti