Par projektu "Statistiskie tautieši"
Tādēļ, veidojot valstu politiku, būtu jāņem vērā ne tikai dažādu mērķu sasniegšana, bet būtu jāatceras arī par to, kā jūtas iedzīvotāji.
Laime un pārticība
Laimes indekss veidojas no virknes sastāvdaļu, kuras šonedēļ analizēsim sīkāk. Tomēr, ja vairums rezultātu indeksa veidošanai tiek iegūti aptaujās, skaidrojot daudzu pasaules valstu iedzīvotāju viedokli par to vai citu jautājumu, tad viens no objektīvi izmērāmiem lielumiem indeksā ir iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kurš parāda, cik pārtikusi vidēji ir katras valsts sabiedrība.
Noteikti, ka daudzi teiktu, ka šeit arī var likt punktu – galu galā, ja cilvēki ir pārtikuši, tad ir arī laimīgi, un otrādāk. Tomēr Laimes indekss liecina, ka tik viennozīmīgas paralēles starp valstu pārticību un to iedzīvotāju laimes sajūtu vilkt nevar. No vienas puses, patiesi – Laimes indeksa saraksta augšgalā neatradīsim nevienu valsti, kuru pasaulē uzskatītu par nabadzīgu.
Šā gada Laimes indeksa pirmo trijnieku veido mums tepat netālu esošās Somija, Norvēģija un Dānija. Tālāk seko Islande, Šveice, Nīderlande, Kanāda, Jaunzēlande, Zviedrija, Austrālija.
Taču te arī parādās problēma, uz kuru norāda indeksa veidotāji. Pasaules ekonomikas superlielvalsts ASV ir atrodama tikai 18.vietā. Viena no pasaules visstraujāk augošajām ekonomiskajām lielvarām – Ķīna – tikai 86.vietā (starp citu, tālu aiz Baltijas valstīm). Tas skaidri parāda, ka tikai naudā izmērāma labklājība vai tās straujš pieaugums nav pietiekams iemesls, lai attiecīgās valsts iedzīvotāji justos arvien laimīgāki.
"ASV pēdējā pusgadsimta laikā ir piedzīvojušas pārsteidzošu ekonomisko un tehnoloģisko progresu bez jebkādiem uzlabojumiem sabiedrības laimes sajūtas pašvērtējumā. Tā vietā ir redzams augsts nenoteiktības un trauksmes līmenis, sociālā un ekonomiskā nevienlīdzība ir ievērojami palielinājusies, sociālais uzticības līmenis krītas, un paļaušanās uz valdību ir visu laiku zemākajā līmenī. Iespējams, šo iemeslu dēļ apmierinātības sajūta ar dzīvi ir palikusi gandrīz nemainīga laikā, kad noticis straujš IKP uz vienu iedzīvotāju kāpums," pirms vairākiem gadiem ziņojumā norādīja Laimes indeksa veidotāji, un šķiet, ka kopš tā laika nekas būtiski nav mainījies.
Visai līdzīgs stāsts ir par Eiropu. Arī te IKP uz vienu iedzīvotāju "pirmrindniece" Luksemburga Laimes indeksā ir atrodama vien 17.vietā – luksemburgieši gan ir maķenīt laimīgāki par ASV iedzīvotājiem.
Savukārt Eiropas ekonomikas smagsvars Vācija ir 15.vietā.
Ziemeļvalstu noslēpums
Tajā pašā laikā pasaules Laimes indeksa līderes nemainīgi ir mums kaimiņos esošās Ziemeļvalstis. Somija, Norvēģija, Dānija, Islande un Zviedrija gandrīz bez izņēmumiem gadu no gada ir atrodamas ne tikai indeksa pirmajā desmitniekā, bet arī pirmajā trijniekā.
Visas tās ir arī ļoti pārtikušas zemes. Tomēr, kā pietrūkst daudz bagātākām valstīm, lai to iedzīvotāji justos laimīgāki par tumšo un auksto laika apstākļu apgrūtinātajiem skandināviem?
Pēc pētnieku domām, Ziemeļvalstu noslēpums slēpjas uzsvarā uz daudz līdzvērtīgāku sabiedrību.
"Mājsaimniecību ienākumi ir jāņem vērā apmierinātībā ar dzīvi, bet ierobežotā veidā. Citas lietas nozīmē vairāk: paļāvība uz sabiedrību, mentālā un fiziskā veselība, pārvaldības kvalitāte un likuma spēks. Augoši ienākumi var audzēt laimes sajūtu, īpaši nabadzīgās sabiedrībās, bet sadarbības uzlabošana un kopība sabiedrībā var izdarīt pat vairāk. Īpaši tas attiecas uz bagātām sabiedrībām. Tādēļ tam nav gadījuma raksturs, ka laimīgākās valstis pasaulē pārsvarā ir zemes ar augstiem ienākumiem, bet vienlaikus ar augstu sociālās līdzvērtības līmeni, savstarpēju uzticēšanos un kvalitatīvu valsts pārvaldi," norāda ziņojuma autori.
Baltijas valstis raušas augšup
Baltijas valstis vēl atrodas tajā ekonomiskās attīstības stadijā, kad papildu ienākumi diezgan tieši atspoguļojas arī laimes sajūtas pieaugumā. Baltijas ekonomikas aug, aug IKP uz vienu iedzīvotāju, un arī Laimes indeksa jaunākajā ziņojumā Baltijas valstīm ir reģistrēta līdz šim augstākā indeksa vērtība.
Kaut gan valstis vietu ziņā atrodas izklaidu – Lietuva 50.vietā, Latvija 53. un Igaunija 63.vietā -, indeksa punktu rezultāti ir visai līdzīgi. Proti, Lietuvas vidējā Laimes indeksa vērtība periodā no 2015. līdz 2017. gadam ir 5,952 punkti no 10 iespējamajiem, Latvijas – 5,933 punkti, bet Igaunijas – 5,739 punkti. Salīdzinājumam – laimīgākās pasaules valsts Somijas - punktu skaits ir 7,632 no 10 iespējamajiem, bet valstu topu ar vismazāk - 2,905 - punktiem noslēdz Burundi.
Baltijas valstu Laimes indekss ir attīstījies visai līdzīgi tam, kā ir mainījies IKP uz vienu iedzīvotāju. Tostarp krīzes laikā, krītoties IKP rādītājam, samazinājās arī Baltijas valstu iedzīvotāju laimes sajūta.
Turklāt arī Laimes indekss spilgti parāda, ka krīze Latvijā ir bijusi smagāka, jo tikai Latvijā no 2009. līdz 2011. gadam Laimes indeksa vērtība noslīdēja zem 5 punktu robežas. Jāatgādina, ka Laimes indeksa skala ir no 0 līdz 10 punktiem, tādēļ 5 punkti ir tāda savdabīga robežšķirtne starp sabiedrības kopīgo laimīgumu vai pretēji – nelaimīgumu.
Arī pētnieki norāda, ka sabiedrībās ar salīdzinoši zemākiem ienākumiem IKP uz vienu iedzīvotāju spēlē daudz lielāku lomu nekā bagātākās valstīs. Piemēram, ja mājsaimniecības ienākumi ir 1000 eiro, tad papildu 100 eiro tās ienākumos jau palielinās apmierinātību par vienu pakāpi. Savukārt, lai apmierinātība par vienu pakāpi palielinātos mājsaimniecībai, kuras vidējie ienākumi ir 10 000 eiro, būs nepieciešams proporcionāli tāds pats ienākumu palielinājums jeb jau 1000 eiro. Tieši tādēļ bagātākās sabiedrībās panākt laimes sajūtas pieaugumu ar naudas palīdzību ir grūtāk nekā tādās sabiedrībās, kādas vēl ir Baltijas valstis.
Latvija jaunākajā Laimes indeksa ziņojumā arī ir iekļuvusi starp valstīm, kuras ir demonstrējušas lielāko indeksa pieaugumu.
Salīdzinot Laimes indeksa vērtības periodā no 2008. līdz 2010. gadam ar vērtībām no 2015. līdz 2017. gadam, Latvija ir uzrādījusi otru lielāko kāpumu par 1,026 punktiem, atpaliekot tikai no Togo. Lietuva pieaugumu topā ir ierindojusies 18., bet Igaunija – 30.vietā. Arī tas parāda, ka abu Latvijas kaimiņvalstu iedzīvotāju laimes sajūtu krīze neiedragāja tik būtiski kā Latvijas sabiedrībā.
Kopumā var secināt, ka Baltijas valstis vēl labu laiciņu varēs audzēt savu iedzīvotāju laimes sajūtu līdzvērtīgi labklājības kāpumam. Tomēr, iespējams, jau pašlaik ir jādomā, kā neiekrist tajā pašā slazdā, kurā ir nonākušas daudzas pasaules bagātās valstis, kuru ekonomikas varenība nebūt līdzvērtīgi neatspoguļojas pašu iedzīvotāju apmierinātībā ar dzīvi un tik grūti notveramajā laimes sajūtā.
