“Saskaņas” deputāts Ivars Zariņš stāsta, ka daļa valsts atbalsta saņēmēju staciju darbināšanai vajadzīgo elektrību iepērk tirgū, lai visu pašu saražoto elektrību varētu pārdot, saņemot valsts subsīdiju.
Deputāts uzskata, ka gadījumā, ja tiesa lems par labu iesniedzējiem, valsts varētu atgūt daļu izmaksātās naudas. “Tas nozīmē, ka par visām summām, kas ir bijušas nelikumīgi izmaksātas, mēs ne tikai varam anulēt šīs atļaujas - tas būtu pienākums jau sen to izdarīt -, bet arī prasīt atgriezt šo naudu. Šeit var iznākt tā, ka mēs ne tikai samazinām šo slogu, bet varam arī daudzus miljonus uz tā rēķina atpelnīt atpakaļ. Ja tas tiek darīts,” pauž Zariņš.
Aprīlī Satversmes tiesai pieteikumu par OIK neatbilstību pamatlikumam iesniedza arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, tomēr tiesa pagājušajā mēnesī atteicās ierosināt lietu tāpēc, ka Kalnmeiera pieteikumā trūcis juridiskā pamatojuma.
Ģenerālprokuratūra šobrīd vēl vērtē iespēju pieteikumu uzlabot un vēlreiz iesniegt tiesā.
KONTEKSTS:
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība") iepriekš norādīja, ka no OIK Latvija varētu atteikties trīs gadu laikā. Gala ziņojums paredzēts 1.augustā.
Par nepieciešamību mainīt OIK sāka runāt pēc tam, kad žurnālisti atklāja, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā – uzņēmumi nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Pēc tam Ekonomikas ministrija solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu, un vairākiem uzņēmumiem atļaujas anulētas. Daži uzņēmumi gan sākuši vai sola uzsākt tiesāšanos par ministrijas lēmumu anulēt atļaujas, bet ministrija par to nav pārsteigta un gatava aizstāvēt savas pozīcijas.
Lielas diskusijas un asumus izraisīja arī elektrības rēķinu kāpums, ko izraisīja OIK sistēmas maiņa, tagad liekot elektrības patērētājiem maksāt “zaļās enerģijas” komponenti par uzstādītajām jaudām.
