Sals posta dārzus Eiropā, tostarp vīnogulājus Francijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Vismaz miljardu eiro lieli zaudējumi – tādu triecienu Francijas vīndariem radījušas arktiskās gaisa masas, kas ieplūdušas Eiropā un Francijā nosaldējušas vīnogulājus. Tikmēr vairumam Latvijas dārzu aukstums nav daudz kaitējis. Vēl gaidāma vismaz viena maijam neraksturīgi dzestra nakts.

Francijas vīna dārzu īpašniekiem aukstums nodarījis lielāko postu pēdējos 25 gados. Sals skāris 60% vīnogulāju slavenajos Bordo laukos, un šis reģions vien neiegūs produkciju vismaz miljarda eiro vērtībā.  Vīnogulāji cietuši arī Burgundijā un Šampaņā.

Vīndari var apdrošināt vīnogulājus pret sala postījumiem, taču šo iespēju izmantojot tikai retais. Apdrošināšana ir dārga un sedz vienīgi zaudēto vīnogu ražu, nevis vīna kopējo vērtību.

Polijā, kura apgādā visu Eiropu ar āboliem, nosaluši augļukoki un sējumi. Kā saka poļu zemnieki, šogad būs mazāk ābolu, ķiršu, plūmju. Līdz ar to cenas būs lielākas.

“Ir lielas briesmas, ja temperatūra nokrīt līdz -2..4 grādiem, tad zaudējumi ir milzīgi visās platībās mūsu dārzos. Jau šobrīd augi ir apsaluši, un, ja temperatūra pazemināsies vēl vairāk, viss būs pagalam,” saka kāds poļu zemnieks no Žešovas reģiona.

Tik traki kā Polijā Latvijā nebūs – saka dārzkopības speciālisti. Ilgstoši vēsais pavasaris Latvijā nācis par labu augļudārziem, jo vēl nav sākusies masveida ziedēšana. Ābelēm un bumbierēm vēl cieši pumpuri. Taču zied plūmes, agrie ķirši un ogulāji. Salnu stiprums reģionos atšķiras, tāpēc postījumi būs lokāli. Sniegs augus varēja arī pasargāt.

Lielākie postījumi varētu būt Kurzemē un Zemgalē. 

“Mums būs jārēķinās ar zināmiem zaudējumiem, un tie būs saistīti ar augļu dārziem, kuri ir iestādīti nelabvēlīgās un nepiemērotās vietās. Lielāki zaudējumi būs saistīti ar kauleņkokiem, kuri sākuši intensīvāku ziedēšanu. Kas attiecas uz dārzeņkopību, tie, kas bijuši ļoti čakli un mēģinājuši izaudzēt agros dārzeņus, tie varētu būt lielākie cietēji. Visi dārzeņi, kas ir bijuši dīgšanas stadijā, tad pilnīgi visas kultūras ir jūtīgas pret šādām veida salnām. Tas augiem būs diezgan liels šoks, pat ja neapsals. Un būs stingri jādomā, ko darīt pēc tam tālāk,” saka Latvijas Lauku konsultāciju centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Ko un cik daudz sals būs postījis Latvijas dārzos un sējumos, to varēšot spriest nākamnedēļ, jo pašlaik gaisa temperatūra vēl ir zema. Gaidāmā nakts gan varētu būt pēdējā ar tik lieliem mīnusiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti