Pretēji publiskā telpā izskanējušām bažām un neraugoties uz nebanku kreditētāju, kā arī ietekmīgāko uzņēmēju organizāciju iebildumiem, Saeimas Tautsaimniecības komisija otrdien nolēma pārņemt 11. Saeimā ”iestrēgušos” Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus. Šie grozījumi, par kuriem asas diskusijas notika jau iepriekšējā Saeimā, paredz ierobežot gada procentu likmes par tā dēvētajiem ”ātrajiem kredītiem”, kā arī aizliegt šādu kredītu izsniegšanu naktīs. Nebanku kreditētāji un uzņēmēju organizācijas Ekonomikas ministrijas savulaik sagatavoto likumprojektu sauc par nekvalitatīvu. Tam nepiekrīt nedz nebanku kreditētāju uzraugi no Patērētāju tiesību aizsardzības centra, nedz Ekonomikas ministrija. Ministrijas pārstāvis Didzis Brūklītis uzsver – nozares regulējums ir jāuzlabo:
”Joprojām, kā mēs redzam arī no tiem datiem, ko mēs šodien prezentējām, situācija ir gaužām kritiska. Mēs, ja arī esam saskatījuši atsevišķus uzlabojumus, tad kopumā uzskatām, ka iesāktais darbs ir jāturpina, jo pilnībā ar esošo regulējumu, kas ir ticis pieņemts arī šovasar, esošās problēmas atrisināt neizdodas.”
Šogad nebanku kredītu nozare piedzīvojusi strauju apgrozījuma kritumu. Pusgada laikā apgrozījums samazinājies par teju trešdaļu. Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane uzsver, ka tas noticis jau pieņemto likumdošanas izmaiņu rezultātā.
”Pirmkārt, ir ierobežoti būtiski reklāmu apjomi, gan ieviesta datu apmaiņa starp nozares komersantiem, gan ierobežoti līgumsodi, gan arī virkne citu pasākumu, sevišķi saistībā ar maksātspējas vērtēšanu, kas ir stājušies spēkā. Neapšaubāmi, viss šis pasākumu komplekss ir atstājis būtisku ietekmi uz nozari, uz pakalpojumu kvalitāti. Jebkurā gadījumā mēs uz šo kritumu neskatāmies tikai kā uz milzīgu zaudējumu, kas ir neapšaubāmi, bet arī kā uz ieguvumu, lai šie pakalpojumi spētu strādāt tirgū ilgtermiņā. Tas ir tas, uz ko mēs ceram, ka deputāti novērtēs, ka situācija vairs nav tāda, kā bija pirms diviem gadiem,” norāda Fromane.
Skaidrojot nebanku kredītdevēju iebildumus pret likuma grozījumiem, Fromane apgalvo, ka pēc to pieņemšanas iedzīvotājiem vairs nebūs pieejami īstermiņa aizdevumi:
”Ir saglabāts priekšlikums, ka ir ierobežojama cena tik lielā mērā, ka kredīti uz termiņu līdz 30 dienām cilvēkiem vairs nebūs pieejami. Bet, redzot pieprasījumu pēc šiem kredītiem, mēs zinām, ka cilvēkiem šie kredīti ir nepieciešami un viņi tos kā normālu finanšu pakalpojumu arī izmanto. Savukārt attiecībā uz nokavējuma procentiem, diemžēl ir tā, ka tiem cilvēkiem, kas ir neapzinīgi un neatdod šos kredītus laikā, šie procenti tiek padarīti tik nenozīmīgi, ka nekādā veidā neveicinās kredītu atdošanu laikā. Tas nozīmē, ka tie cilvēki, kas ir godprātīgi, patiesībā tiek par to tā kā sodīti.”
Nebanku kreditētāji Ekonomikas ministrijai pārmet nevēlēšanos diskutēt ar nozari. Ekonomikas ministrijas pārstāvis Didzis Brūklītis šiem pārmetumiem nepiekrīt.
”Jāsaka tā, ka tie mūsu priekšlikumi ir varbūt tādi diezgan asāki pret nozari, tāpēc arī nozarei ir diezgan kardināli pretējs viedoklis. Bet kopumā es domāju, ka mēs runājam - nav tāda situācija, ka mēs nerunājam ar nozari. Mēs runājam. Bet, kā jebkurā diskusijā, vienai pusei ir viens viedoklis, bet otrai – cits,” saka Brūklītis.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopoto informāciju, 37% no kredītņēmējiem, kas aizņēmušies naudu ar tālruņa vai interneta starpniecību, kavē kredītmaksājumus. Noteiktajā termiņā aizdevumu nespējot atdot pat puse no kredītņēmējiem. ”Ātro kredītu” lobētāji gan centra pārmetumus uzskata par nepamatotiem un apgalvo, ka tagad klientu maksātspēju izvērtējot daudz rūpīgāk, tādēļ vairāk nekā pusei iedzīvotāju kredīti tiekot atteikti.
Jau ziņots, ka 11.Saeima vasarā pretēji komisijas lēmumam likumprojektu konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā. Pēc šī balsojuma 11.Saeimas deputāti pie darba ar likumu tā arī neatgriezās, bet jaunajam sasaukumam nav pienākuma grozījumus pārņemt.
Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" ziņoja, ka "ātro kredītu" iegrožošana 12.Saeimā ir apdraudēta.
