Obligātā iepirkuma komponente (OIK)
Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.
Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.
Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.
OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.
Iniciatīvas autori aicina atcelt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un pārskatīt "Sadales tīkla" tarifus par elektroenerģijas pārvades un pieslēguma nodrošināšanas pakalpojumiem.
Saeima 27.septembrī konceptuāli konceptuāli atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas ierobežos OIK.
KONTEKSTS:
Augusta sākumā speciāli izveidota darba grupa nāca klajā ar plānu OIK atcelšanai. Iecerēts atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli, OIK jaudas maksājumu iekļaut pārvades tarifā un dažādos veidos ierobežot OIK saņēmēju peļņu, tādā veidā samazinot obligātā iepirkuma apjomu. Savukārt pēc trim gadiem OIK aizstātu “zaļie sertifikāti”.
Tomēr pret visām darba grupas iecerēm izskanēja virkne iebildumu, un premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) paziņoja, ka no OIK reformu plāna izņems priekšlikumu par "zaļajiem sertifikātiem". Tomēr vēl septembrī Ekonomikas ministrija plānoja atkārtoti valdībai piedāvāt OIK maksājumu aizstāt ar "zaļajiem sertifikātiem.
