VARAM budžets 2022: Aizdevumu programma pašvaldībām un ilgstoši piesārņotu vietu sakopšana

Pašvaldību un vides aizsardzības jomās nākamā gada budžetā paredzēts turpināt atbalstīt vietvaru iespējas no valsts aizņemties vides sakārtošanai, tāpat iecerēts vairāk pievērsties ilgstoši piesārņotu vietu sanācijai.

VARAM budžets 2022: Aizdevumu programma pašvaldībām un ilgstoši piesārņotu vietu sakopšanaJānis Kincis

Šogad veiksmīgi jau sākta, nākamajā gadā turpināsies valsts budžeta programma pašvaldību iespējām aizņemties dažādu infrastruktūras objektu un ēku izbūvei vai atjaunošanai. Vides jomā paredzēts pievērsties ilgstoši piesārņotu vietu izpētei un turpmākiem soļiem vides risku novēršanai tajās. Nozaru pārstāvji šos galvenos virzienus uzteic, taču norāda uz nepieciešamību nekavēties ar iespēju ieviešanu, kā arī izsekot to īstenošanai.

Pašvaldību iespējām dažādu objektu sakārtošanai paredzēti ap 100 miljoni eiro no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) nākamā gada budžetā prioritātēm plānotajiem līdzekļiem. 

"Šīs investīciju programmas, kas ir aizdevumi pašvaldībām, grantu programmas, tik tiešām palīdz radīt jaunas darbavietas un saglabāt esošās. Tāpēc arī nākamgad esam iecerējuši turpināt aizdevumu programmu, kas iedzīvotājiem nozīmēs sakārtotus ceļus, ielas, jaunu apgaismojumu, sakārtotus tiltus, izglītības iestādes un tā tālāk," stāsta nozares ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!").

30 miljoni eiro ir tā saucamā grantu programma – iespējas iegūt līdzekļus augstas gatavības projektu īstenošanai reģionos. Par piemēru Plešs minēja šovasar atjaunoto Jāņa Daliņa stadionu Valmierā.

"Tā ir būtiska sporta infrastruktūras būve ne tikai reģionālā, bet visas Latvijas kontekstā. Tas ir ieguldījums tagadnes un nākotnes sportistiem, gan arī redzam sporta aktivitātes kā pievilkšanas un attīstības punktu no biznesa un reģionālās attīstības perspektīvas," saka ministrs.

Ministrijas budžeta plānos uzsvērta ideja daļu programmas līdzekļu ieguldīt bērnudārzu atjaunošanā, paplašināšanā un jaunu būvniecībā.

Tādējādi prognozētas iespējas ar nākamgad sākamajiem projektiem rindas uz bērnudārzu visā valstī samazināt par 30%. Šobrīd vietu dārziņā visā Latvijā gaida ap 10 000 bērnu.

VARAM virzību pašvaldību investīciju programmas turpināšanai pozitīvi novērtē Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS). Valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokolā nav izdevies panākt vienotu redzējumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas pārdali pa labu pašvaldību interesēm, taču paredzēts papildu finansējumu pašvaldību mērķdotācijām un pašvaldību finanšu izlīdzināšanai.

LPS vadītājs Gints Kaminskis cer uz ieplānoto pasākumu nekavēšanos.

"Gan premjers, gan finanšu ministrs, gan pašvaldību ministrs gatavi meklēt risinājumus nekavējoties. Faktiski tas nozīmē uzreiz pēc budžeta pieņemšanas gan jauno Eiropas struktūrfondu apguves plānu izstrādi, gan Ministru kabineta noteikumu izstrādi par to, kā pašvaldības šajās programmās varēs apgūt līdzekļus. Jo ir jāmazina šīs reģionālās atšķirības, runājot gan par mājokļiem, infrastruktūru un ceļiem. Tie visi ir svarīgi jautājumi," norāda LPS vadītājs.

Prioritātes VARAM nākamā gada budžetā uzteic nevalstiskais sektors – nozares ministriju konsultējošā Vides valsts padome. Tās vadītājs Juris Jātnieks gan piebilst – ir rūpīgāk jāseko programmās pieteikto līdzekļu izlietojumam pašvaldībās.

Izskan arī priekšlikumi veicamajam vides jomā: Valsts vides dienestam ar speciālām iekārtām plašāk jāmodernizē ražotņu attīrīšanas iekārtu uzraudzība un vides piesārņojuma kontrole.

"Brīžiem ir tā, ka, tāpat kā pirms 30, 50 vai 100 gadiem, ziņojumus par šādiem gadījumiem saņem no cilvēkiem. Arī, ja noticis būtisks kaitējums videi, ja attīrīšanas iekārtas nav darbojušās kā nākas vai atkārtojas pārkāpumi. Dienestus, protams, arī var saprast, ka netaisa ciet tās ražotnes, kas ir būtiski uzņēmumi visai tautsaimniecībai. Taču arī šajos uzņēmumos attīrīšanas iekārtu kontrole un padomi varētu būt savlaicīgāki un efektīvāki," atzīmē Jātnieks.

Viņš atzinīgi vērtē VARAM budžeta plānos iezīmēto finansējuma programmu ilgstoši piesārņotu vietu izpētei un plāniem to attīrīšanai. Šādas vietas ir gadiem ilgi apspriestā izgāztuve Ķemeru Nacionālā parka teritorijā un kādreizējās dzelzsbetona rūpnīcas teritorija Aizkrauklē pie Daugavas. Kopumā vides problemātikai budžeta plānā papildus paredzēti 2,5 miljoni eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt