Vietvaras ceļ trauksmi par situāciju nākamā gada budžetā

Valdības virzītie nākamā gada budžeta un pavadošo likumprojektu projekti pašreizējā versijā vairākām pašvaldībām liegs īstenot likumā paredzētās funkcijas. Tā notiktu, jo vienlaikus pašvaldībām gan plānots piešķirt mazāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu apjomu, gan jāizmaksā augstāks garantētā minimālā ienākuma apjoms un minimālās algas.

Vietvaras ceļ trauksmi par situāciju nākamā gada budžetāJānis Kincis

Pašvaldību pārstāvji jau vairākkārt norādījuši uz briestošām problēmām nākamā gada budžeta projektā. Tās nestu valdībā jau laikus nolemtais par citādu iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu sadali. Šobrīd pašvaldības saņem 80% no tā ieņēmumiem, bet valsts – 20%. Nākamgad papildus 5% paredzēts pārdalīt valsts budžetā, lai nodrošinātu jau pirms gada solīto algu pieaugumu mediķiem, pedagogiem.

"Protams, ka vajag palielināt, neviens par to nešaubās, taču tas var radīt situāciju, ka, no vienas puses, mēs palielināsim algas skolotājiem un mediķiem, būs lielāki sociālie pabalsti, jo tā ir lēmusi Satversmes tiesa. Bet kaut kāda līdz šim pieejama pakalpojuma vai nu nebūs, vai arī tas būs ievērojami mazāks," teica Reģionālo attīstības centru apvienības vadītājs, Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis no Vidzemes partijas.

Daļa pašvaldību plānoto pamatbudžeta samazinājumu varētu neizjust, atsakoties no plānotiem investīciju projektiem, kā ceļu, skolu vai bērnudārzu remonts. Tomēr būtu vairākas vietvaras, kam būtu jāatsakās no citiem tēriņiem, piemēram, neapmaksājot bezmaksas pusdienas skolēniem, neatbalstot kādas nevalstiskās organizācijas, sportu vai kultūru. Tā izklausās pēc neiespējamās misijas, uzsvēra Krauklis, jo primāri pašvaldībām būs jānodrošina obligātie maksājumi – garantētā minimālā ienākuma pieaugums. Tāpat arī būs jānodrošina augstākas algas pašvaldību iestādēs strādājošajiem pedagogiem un mediķiem.

"Ir tikai viena ļoti būtiska atšķirība. Valsts var aizņemties naudu un veidot budžeta deficītu, lai segtu šīs izmaksas. Arī nākamgad tas ir ļoti lielā apjomā plānots. Mums tas ir aizliegts ar likumu, tātad mēs nevaram veidot budžetu ar deficītu. Tātad mums, lai veiktu šos obligātos maksājumus, ejams tikai viens ceļš: kādas citas budžeta pozīcijas samazināt," skaidro Krauklis.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) provizoriski aprēķinājusi pašvaldību vērtētos ieņēmumus pēc izlīdzināšanas nākamgad salīdzinājumā ar šo gadu. Tie pieaugs vienīgi Garkalnes, Saulkrastu, Stopiņu, Mārupes, Babītes, Ādažu un Rundāles novadā un Jūrmalā, atzina LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

"Latgale, Sēlija, Kurzeme, faktiski visa Latvija iekrāsota tā, ka līdzekļi samazinās arī saistībā ar izdevumu sadaļu, bet te ir runa par vērtētajiem izdevumiem. Mēs zinām, ka Latvijas ir vienā no pēdējām vietām reģionālo atšķirību ziņā," norāda Kaminskis.

Valsts budžeta veidotāji meklē iespējamos papildu finansējuma avotus pašvaldībām un vērtē iespēju vēl kā citādi nākt tām pretī, pauda finanšu ministrs Jānis Reirs no ''Jaunās Vienotības''.

"Šie līdzekļi ir aizvietojami gan ar aizņemšanos, kā mēs to darām valsts pusē. Atgādināšu, ka mūsu budžeta deficīts plānots 3,9% jeb 1,2 miljardi eiro, un tā ir aizņemtā nauda. Kopā ar pašvaldībām meklēsim šos ceļus, risinājumus mums visos pieejamos fondos, lai aizvietotu [iztrūkumu pašvaldību budžetā]. Šeit, es domāju, nav nekādas pretrunas vai pretstāvēšanas," saka Reirs.

Pašvaldību pārstāvju sarunas Finanšu ministrijā turpināsies trešdien, savukārt nedēļu pēc tam premjers piedalīsies Latvijas pašvaldību savienības domes sēdē. Organizācija ultimātus pašlaik neizsaka, jo vēl sagaida vēlamos lēmumus līdz valsts budžeta apstiprināšanas brīdim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti