Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliek pensijas līdz 330 eiro. Ar nodokli apliek vecuma pensijas, pensijas personām ar invaliditāti, apgādnieka zaudējuma pensijas, izdienas pensijas un speciālās valsts pensijas. IIN papildu atvieglojumi ir personām ar invaliditāti un politiski represētajiem.
Pensiju līdz 330 eiro saņem 37% pensionāru. Līdz 350 eiro lielas pensijas ir 47% pensionāru, bet līdz 500 eiro pensijas saņem jau līdz 80% vecuma pensiju saņēmēju.
Tādējādi plānotās nodokļa izmaiņas skars plašu pensionāru loku.
"Ja skatās vidēji mēnesī, nākamgad apmēram 130 000 pensionāru ienākumi uz IIN rēķina kļūs mazliet lielāki," sacīja Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska.
Debatēs Saeimā, apspriežot plānotās neapliekamā minimuma izmaiņas, atbalstu neguva opozīcijas deputātu priekšlikumi to līdz 500 eiro palielināt jau no 1. janvāra. Būtiska ietekme uz budžetu būs arī pieņemtajam regulējumam pensijām neapliekamo minimumu no 1. janvāra celt līdz 350 eiro un no 1. Jūlija līdz 500 eiro, norādīja Trušinska.
"Tas ir kompromisa variants, jo katrs šāds palielinājums atstāj negatīvu fiskālu ietekmi valsts budžetā. 2022. gadā tie būs vairāk nekā 36 miljoni eiro, bet 2023. gadā pensijām palielinātais neapliekamais minimums jau par 64 miljoniem eiro samazinās ienākumus valsts budžetā," stāstīja ministrijas pārstāve.
Precīzi noteikumi par neapliekamā minimuma izmaiņām mazāko algu saņēmējiem vēl top, un tos skatīs valdībā. Pašlaik maksimālais ar nodokli neapliekamais minimums ir 300 eiro. Apliekamais ienākums, līdz kuram piemēro neapliekamo minimumu pilnā apjomā, ir 500 eiro, bet apliekamais ienākums, virs kura neapliekamo minimumu nepiemēro, ir 1800 eiro.
Neapliekamā minimuma paaugstināšanu kā pareizu pieeju vērtēja bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Viņa ieskatā, tas ir būtisks instruments gan zemāko ienākumu saņēmējiem, gan veicina konkurētspēju ar pārējām Baltijas valstīm. Neapliekamā minimuma celšana ir pareiza arī kontekstā ar mikrouzņēmumu un citu alternatīvo nodokļu režīmu ierobežošanu.
"Darbaspēka nodokļu slogs personām ar vidējiem ienākumiem ir lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, un par to jau arī uzņēmēji runā, ka tas ir konkurētspējas jautājums, tāpēc būtu jāvirzās uz šī sloga mazināšanu.
Tāpēc noteikti šis kopā ar minimālās algas celšanu ir veids, kā varam zemāk atalgotajiem palīdzēt. Manuprāt, kopumā pozitīvs solis," vērtēja Āboliņš.
Attiecīgajām izmaiņām 2022. gadā plānoti 93,8 miljoni eiro.
