Līdz šim politiķi, risinot ēnu ekonomikas problēmas, jau ir ierobežojuši ātro kredītu izsniegšanas kārtību. Nākamā lieta, kuru vēlas radīt Reizniece–Ozola, ir maksātnespējas procesu pieteikuma maksas samazināšana mazo parādnieku grupai.
Ekonomikas ministre pauda, ka pieteikuma maksas samazināšna nav ilgtermiņa pasākums, bet trīs gadi būtu nepieciešami, lai palīdzētu atgriezt ekonomiskajā apritē vismaz pusi no parādsaistībās nonākušajiem cilvēkiem.
Šādas programmas izveidošanai Ekonomikas ministrijai būtu nepieciešama sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu un Finanšu ministriju.
Reizniece-Ozola klāstīja, ka apmēram 200 000 Latvijas iedzīvotāju ir apgrūtināti jeb apķīlāti bankas konti, jo viņiem ir pārādi ātro kredītu vai komunālo maksājumu kavēšanas dēļ. Tas nozīmē, ka viena liela daļa no ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem ir izslēgti no ekonomiskās dzīves un ir spiesti strādāt ēnu ekonomikā vai aizbraukt no valsts.
Ziņots, ka maija beigās Saeima vienojās par stingrāku regulējumu nebanku aizdevumu izsniegšanai, tostarp aizliedzot tos piešķirt naktīs. Savukārt iecerētā nozares uzraudzības maiņa, nododot to Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), neguva atbalstu.
